Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Formāli īpašības vārds herbāls atbilst latviešu valodas normām. Tajā ir izskaņa -āls kā citos svešvārdos: aktuāls, minimāls, optimāls. Tiesa gan, papētot tā iespējamo semantiku un lietojumu latviešu valodā, jāsecina, ka tas ir angļu valodas vārda herbal tiešs pārcēlums latviešu valodā. Pamatā tam ir latīņu vārds herba ar nozīmi ‘augs, zāle’.

Angļu valodā rakstītajiem terminiem, kuros ir vārds herbal, atbilstošajos terminos latviešu valodā tas tulkots kā zāļu vai augu izcelsmes, piemēram, herbal tea – zāļu tēja, herbal substances – augu izcelsmes vielas, herbal medication – augu izcelsmes medikaments.

Tiesa, vārddaļa herb- ir sastopama citos vārdos latviešu valodā, piemēram, herbārijs, herbicīdi. Tomēr vārda herbāls vietā būtu ieteicams lietot zāļu vai augu izcelsmes.

Vārdam vienvērtīgs ir divas nozīmes:
1. ‘tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs’, piemēram, viņu devums nav vienvērtīgs.
2. ķīm. ‘tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens’, piemēram, varš savienojumos var būt vienvērtīgs vai divvērtīgs.

Pareizi ir Homo novus.

Latviešu valodā filmas vai grāmatas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds, kā arī īpašvārdi. Pārējie vārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu. Lai gan rakstīts latīņu valodā, novus nedz grāmatas, nedz filmas, nedz teātra festivāla nosaukumā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārdi homo novus latīņu valodā nozīmē 'jauns cilvēks' (vai 'jaunais cilvēks'). Šādi Senajā Romā tika dēvēts politiķis ārpus senatoru elites, kurš bija ievēlēts maģistrātā, sevišķi par augstāko ordināro (vēlēto) maģistrātu. Latviešu valodā homo novus skaidrots kā iznirelis – 'cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u.tml.'. Tiesa, apzīmējumu homo novus arī Romas politiskā elite lietoja pejoratīvā (nievājošā) nozīmē, taču tam atrodams arī neitrāls skaidrojums – 'cilvēks, kas patstāvīgi sasniedzis augstu stāvokli' (Svešvalodu izteicienu vārdnīcā) vai 'nearistokrātiskas izcelsmes cilvēks, kas ticis senātā' (Latiņu–latviešu vārdnīcā).

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs', piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā, kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai', piemēram, Jānis ir koruptants.

Korumpēt nozīmē 'savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā', piemēram, Jānis ir korumpēts mērs, arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.

Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītu personu, darināms atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tas ir koruptants.

Saīsinājums ir NRTVP.

Šāds saīsinājums norādīts A. Bankava „Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīcā”. Jāpiebilst gan, ka oficiāli šie saīsinājumi nav apstiprināti.