Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Par demaršu politikā, diplomātijā sauc pretrīcību sakarā ar kādu notikumu.

Vārds demaršs aizgūts no franču valodas vārda démarche ar nozīmi ‘solis’. Tas nozīmē rīcību, pasākumu (diplomātijā, politikā); arī pretrīcību. Pēc formas demaršs var būt nota, memorands, paziņojums u. tml., pēc satura – protests, brīdinājums vai cita rakstura akts. Piemēram, ES īstenojusi demaršus daudzās valstīs saskaņā ar obligātajiem standartiem, kas definēti ES pamatnostādnēs par nāvessodu rīcību; ministra demaršs bija saistīts ar Ministru prezidenta lēmumu utt.

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Latviešu literārajā valodā šos ziedus sauc sniegpulkstenītes.

Pirmās pavasara vēstneses latviešu literārajā valodā saucamas par sniegpulkstenītēm, respektīvi, tas ir sieviešu dzimtes vārds. Vārds sniegpulkstenītis ir morfoloģiskais dialektisms – dialektisms, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas, piemēram, latviešu valodā augšzemnieku izloksnēs tiek lietota forma kļavs ‘kļava’. Dialektismu sniegpulkstenītis sastopam, piemēram, Ērģemes izloksnē.

Vislabāk būtu teikt dzīvojam vienā kāpņu telpā.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir šāds skaidrojums.
trepes sar. – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes’. Piemēram, betona trepes. Vītņu trepes. Šauras, platas trepes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, trepes pie skolas ieejas. Lievenis ar akmens trepēm;
// ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, dzīvot vienās trepēs.
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas alumīnija trepes. Dārza trepes.
kāpnes – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem)’. Piemēram, betona kāpnes. Šauras, platas kāpnes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, kāpnes pie veikala ieejas. Krastmalas kāpnes. Vagona kāpnes;
// sar. ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, viņi dzīvoja vienās kāpnēs;
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas kāpnes. Virvju kāpnes.
Tātad visās minētajās nozīmēs vārda trepes vietā ieteicams lietot vārdu kāpnes. Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts par vārda trepes lietojuma ierobežojumu.
Savukārt, lai pateiktu, ka dzīvojam vienā mājā, nevajadzētu lietot ne vārdu kāpnes, ne trepes. Tam ir piemērota vārdkopa kāpņu telpa – dzīvojam vienā kāpņu telpā.

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.