Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

Vārdu komponents un komponente nozīmes atšķiras. Komponents ir parādības, priekšmeta, procesa, vielas sastāvdaļa, kāds elements:
asins komponenti;
dažādi datora komponenti;
svarīgs iestudējuma komponents;
skaitļa vārda komponents.

Komponente ir fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa:
ātruma komponente;
spēka komponente.

„Vaig” ir latviešu dizaina uzņēmums, kurš ražo apģērbus ar apdrukām, piemēram, „blēņas darīt vaig”, „kūkas vienmēr vaig”, „atpūsties vaig” u. tml. Zīmolā izmantotais vārds vaig, kā noprotams, ir darbības vārda vajadzēt 3. personas formas vajag sarunvalodā lietots izrunas variants vaig.

Latviešu valodā runā notiek dažādas fonētiskas pārmaiņas, piemēram, līdzskaņu pozicionālās pārmaiņas, kā asimilācija balsīguma ziņā, piemēram, labs > [laps] vai uztraukties > [ustraukties], arī vokalizēšanās, piemēram, divpadsmit > [di͜upɑʦmit] u. tml.

Runā mēs cenšamies ekonomēt valodas līdzekļus, atvieglojot artikulāciju, tādēļ nereti konstatējams skaņu zudums, kas veicina gan pozicionālas pārmaiņas vārdos, gan zilbju skaita samazināšanos – tās dēvē par kombinētām atkāpēm fonēmu lietojumā. Darbības vārda vajadzēt (arī nevajadzēt) un īpašības vārda vajadzīgs (arī nevajadzīgs) formās sarunvalodā nereti tiek elidēts patskanis a, savukārt līdzskanis j, nonākdams tautosillabiskā pozīcijā ar patskani a, vokalizējas, proti, rodas pozicionāls divskanis: vajadzētu > vaidzētu, vajag > vaig, nevajadzīgs > nevaidzīgs utt. Šis izrunas variants mūsdienās ir jau folklorizējies un pārnests rakstu formā.

Atkāpes no pareizrunas un pareizrakstības normām valodā bieži lietotas arī apzināti kā stilistisks līdzeklis, un, izmantojot saīsināto izrunas variantu rakstveidā, tiek veidota tāda kā vārdu spēle, uzsvērts kods, kurš saprotams un tuvs tikai šo variantu zinātājiem.
Šādas modificētas sarunvalodas izrunas varianti ir arī: interesanti > incanti, izskatās > istās, ārprāts > āpāc u. tml.

Var diskutēt, cik korekti ir minētās valodas spēles izmantot, piemēram, valsts vai pašvaldības iestādei, un cik motivēts ir šādu neliterāru izrunas variantu lietojums. Konkrētajā gadījumā mudinājums izmantots saziņai ar noteiktām vēlētāju grupām, kuras atkāpes no normas uztvertu kā valodas spēli, nevis kaitniecisku darbību pret latviešu valodu vai nejauši pieļautu kļūdu. Tiesa gan, lielai daļai sabiedrības vārds vaig var radīt asociācijas ar bēdīgi slaveno jautājumu Maisiņš vaig?, kas saistās nevis ar apzinātu valodas spēli, bet gan ļoti vājām latviešu valodas zināšanām vai pat valodas kropļošanu.

Vārds pašreiz darināts no vārdiem [šajā] pašā reizē. Valodas praksē bieži sastopamais aplamais vārds patreiz, iespējams, radies kontaminācijā* no vārdiem patlaban un pašreiz. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds pašreiz.

*Kontaminācija ir valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, tuvu nozīmju dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība.