Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds abonements aizgūts no franču vārda abonnement, un tas rakstāms ar patskani e: abonements. Valodas praksē vārdu reizumis raksta ar patskani a (abonaments) vai o (abonoments) vārda vidū. Kļūda rakstībā, visticamāk, rodas, jo zilbe nav uzsvērta un patskanis nav skaidri dzirdams.

Vārda personalitāte lietojums ar nozīmi ‘personība’, visticamāk, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi (angļu val. personality – ‘personība’). Tiesa gan, aizguvums sākotnēji, domājams, ienācis no vācu valodas vārda Personalität, un vēl 20. gs. 30. gados arī ir sastopams ar šādu nozīmi. Nu tas latviešu valodā atgriezies, taču mūsdienās nebūtu vēlams ar vārdu personalitāte aizstāt vārdu personība, kas savukārt latviešu valodā sastopams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem.

Tādos vārdos kā nav [nau], sev [seu], tev [teu] veidojas pozicionāls divskanis (šo procesu sauc par vokalizāciju) tādēļ, ka līdzskanis v nokļuvis vienā zilbē ar īsu iepriekšējo patskani.

Te jāņem vērā šo vārdu izcelsme, piemēram, vārds nav ir reducējums no vārda nevaid, pēcāk lietots formās neva, arī nava. Vārds sev radies no ģenitīva formas sevis, forma tev radusies pēc seniem vēsturiskiem pārveidojumiem (piemēram, senākos tekstos ir forma tevim u. tml.). (Sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 620. lpp.; II sēj. Rīga : Avots, 1992, 175. lpp.) Tātad līdzskanis v mūsdienu formās šajos vārdos ir saglabājies no senākajām formām, un rakstībai rodams morfoloģisks pamats.

Vārds čau savukārt ir aizguvums, tā pamatā ir itāļu vārds ciao, ko lieto sveicienam neformālā saziņā. Itāļu valodā vārda beigās dzirdams o – [ˈtʃaːo]. Jau 20. gadsimta sākumā no itāļiem aizgūtais sveiciens izplatījies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citur, un mainījusies arī tā izruna, gala o kļūstot neskaidrākam, un šobrīd, piemēram, angļu valodā, šī vārda izruna tiek dota formā [ˈtʃaʊ]. (Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Kalniņa, Dz., Kičigins, E., Kvēle-Kvāle K. u. c. Rīga : Avots, 2007, 179. lpp.)

Latviešu valodā vārds čau ir sarunvalodā lietojams izsauksmes vārds, kurā skaidri dzirdams divskanis au līdzīgi kā dažos citos izsauksmes vārdos, piemēram, vau, au, ņau utt. Tā rakstībā lietot burtu v nav morfoloģiska pamata, un vārds rakstāms čau. Jāpiebilst, ka čau joprojām ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu un lietojams neformālā saziņā – kā sasveicinoties, tā atvadoties.

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs' (piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā), kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai' (piemēram, Jānis ir koruptants).

'Savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' nozīmē korumpēt (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā' (piemēram, Jānis ir korumpēts mērs), arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.
Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītas personas, darināms atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tie ir koruptanti.