Valodas konsultācijas

Svētku gars mūs pavada dien dienā vai diendienā?

Jautājums

Svētku gars mūs pavada dien dienā vai diendienā?

Atbilde

Svētku gars mūs pavada diendienā.

Apstākļa vārds diendienā lietojams ar nozīmi ‘katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)’. Tas rakstāms vienā vārdā: diendienā.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: diendienā
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: diendienā

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Laika apstākļa vārdi

Māja atrodas viņpus slidotavas vai viņpus slidotavai?

Jautājums

Māja atrodas viņpus slidotavas vai viņpus slidotavai?

Atbilde

Abi varianti ir pareizi.

Saliktie prievārdi abpus, augšpus, ārpus, katrpus, lejpus, otrpus, šaipus, vienpus, viņpus, virspus literārajā valodā lietojami gan ar ģenitīvu (viņpus slidotavas), gan ar datīvu (viņpus slidotavai):
krēsli salikti katrpus galda/katrpus galdam;
baļķis turas virspus ūdens/virspus ūdenim.
Uzskata, ka lietojumā ar datīvu šiem prievārdiem vairāk izpaužas apstākļa vārda nozīme.

Avoti

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 183.–184. lpp.
Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 601. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Prievārdi ar ģenitīvu Prievārdi ar datīvu

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Jautājums

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Atbilde

Vārds kņūpus šajā teikumā nozīmē ‘atrasties ar augšdaļu uz leju’.

Apstākļa vārds kņūpus (arī kņūpu, kņupus, kņupu, knūpus, knūpu, knupus, knupu) var tikt lietots vairākās nozīmēs:
‘tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)’, piemēram, Indars, nometies kņūpus, berza grīdu; Solveiga iekrita gultā kņūpus un šņukstēja;
‘slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)’, piemēram, karoga kāts bija iestiprināts kņūpus;
‘ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)’, piemēram, krēsli uz galda salikti kņūpus; rotaļu kastes bija apgāztas kņūpus.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca: kņūpus
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kņūpus

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Veida apstākļa vārdi

Ceļi ir apledojuši vēljoprojām vai vēl joprojām?

Jautājums

Ceļi ir apledojuši vēljoprojām vai vēl joprojām?

Atbilde

Ceļi ir apledojuši vēl joprojām.

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: vēljoprojām

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Jautājums

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Atbilde

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

Avoti

Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Locīšana Galotne Kopdzimtes vārdi Datīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze