Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Latviešu literārajā valodā šos ziedus sauc sniegpulkstenītes.

Pirmās pavasara vēstneses latviešu literārajā valodā saucamas par sniegpulkstenītēm, respektīvi, tas ir sieviešu dzimtes vārds. Vārds sniegpulkstenītis ir morfoloģiskais dialektisms – dialektisms, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas, piemēram, latviešu valodā augšzemnieku izloksnēs tiek lietota forma kļavs ‘kļava’. Dialektismu sniegpulkstenītis sastopam, piemēram, Ērģemes izloksnē.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.

Kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a vai -e ir vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma: Paula Cielava un Pēteris Cielava, Jana Pūce un Jurģis Pūce. 
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās (ar galotni -a) vai piektās (ar galotni -e) deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Cielavai) vai -ei (Pūcei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Cielavam) vai -em (Pūcem).