Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Izteikums rakstāms: Ak nē, meitiņ!

Ja izsauksmes vārdam ak sekojošais vārds ar to kopā veido interjektīvu savienojumu* ar vienu nozīmi (emocionālas attieksmes izpauduma nozīmi), komats starp šiem vārdiem nav jāliek. Ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu.
Tātad izteikums rakstāms šādi: Ak nē, meitiņ!

*Interjektīvs savienojums ir tāds savienojums, kurā ir izsauksmes vārds jeb interjekcija (parasti ak) kopā ar vēl kādu nepatstāvīgu (jā, nē, vai) vai patstāvīgu (dieniņ, debestiņ, Dievs) vārdu (vai vairākiem vārdiem).

Piedēkļi -ē- un -o- ir plaši izmantoti darbības vārdu darināšanā. „Latviešu valodas gramatikā” piedēkļu raksturojumā teikts: „Visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais verbu [darbības vārdu] darināšanas līdzeklis ir -ē-. [..] [A]r piedēkli -ē- darināto darbības vārdu ir daudz vairāk nekā citu sufiksālo atvasinājumu. Raksturīgs arī tas, ka piedēklis -ē- ticis un tiek aktīvi izmantots, atvasinot vārdus gan no latviskas cilmes motivētājvārdiem, gan no aizguvumiem. Turklāt, attīstoties dažādu nozaru terminoloģijai, vērojama tendence pieaugt tieši citvalodu cilmes celmu motivācijai. Raksturīgs arī tas, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkoti verbi.” (Vulāne 2013, 290) Bieži lietoti tādi atvasinājumi kā dublēt (no franču doubler), ekscerpēt (no latīņu excerpere), fiksēt (no franču fixer). Tātad no vārda čips (angļu val. chip) iespējams atvasināt darbības vārdu čipēt.

Arī -o- ir viens no produktīvākajiem derivatīvajiem [atvasināšanas] piedēkļiem, un „lietvārda motivētie atvasinājumi izsaka nozīmi: izmantot darbības veikšanai ar motivētājvārdu nosaukto priekšmetu – slēpot, slidot, nūjot, kuģot, laivot, riteņot, plostot, naglot, virpot, algot”. (Vulāne 2013, 290) Ar laivu var laivot, ar naglu – naglot, tātad ar čipu iespējams čipot.

Abi atvasinājumi latviešu valodā ir iespējami. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA) ir ieteikusi lietot čipot, un šī varianta pārsvars ir arī Nacionālajā korpusu kolekcijā, savukārt Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija atbalstījusi paralēlformas. Tātad pieļaujams lietot gan čipēt, gan čipot.

Abi varianti ir pareizi, atšķiras tikai izteiktā nozīmes nianse.

Prievārds pa var biedroties gan ar akuzatīvu, gan ar datīvu atkarībā no prievārda konstrukcijas nozīmes.
Prievārds pa biedrojas ar akuzatīvu, ja prievārda konstrukcija izsaka vietas vai laika nozīmi:
pastaigāties pa parku, pa dienu neviena nav mājās.
Prievārds pa biedrojas ar datīvu,

ja prievārda konstrukcija norāda uz dalāmības vai atbilstības attieksmi:
iet pa vienam, darīt kādam pa prātam, uz katra zara pa ziedam;

ja prievārda konstrukcija raksturo darbības veidu:
cirvis nolikts pa grābienam, tas man nav pa kabatai, palaist pa vējam, vilkt tīklus pa straumei.

Darbības veida izteikšanai pa mūsdienās lieto reti, tikai ar dažiem lietvārdiem, tāpēc konstrukcija pa straumei (kādā veidā?) var likties neierasta, tomēr tā nav aplama. Protams, šajā gadījumā iespējams lietot arī akuzatīvu, izsakot vietas nozīmi: kuģa ātrums pa straumi ir... (pa kurieni?).

Vārdi scientioloģija un scientoloģija atšķiras ne tikai ar rakstību (patskaņa -i esamību vai neesamību vārdā), bet arī ar nozīmēm.

Scientioloģija (lat. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + gr. logos ‘jēdziens, mācība’) – ‘zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām’. Scientoloģija (no angļu scientology) – ‘reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei’. Piemēram, pievērsties scientoloģijai.

Spāņu valodā rakstīto piparu jalapeño [xalaˈpeɲo] nosaukums latviešu valodā rakstāms halapenjo – atbilstoši izrunai spāņu valodā un saskaņā ar svešvārdu atveides principiem latviešu valodā (sal., piemēram, franču croissant [kʁwasɑ̃ ] – kruasāns).