Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pāvesta vārds Leo latviešu valodā atveidojams Leons.

Daudzās valodās ir ierasts pāvesta vārdu pielāgot konkrētās valodas tradīcijām:
latīņu – Franciscus un Ioannes Paulus,
latviešu – Francisks un Jānis Pāvils,
angļu – Francis un John Paul,
itāļu – Francesco un Giovanni Paolo,
franču – François un Jean-Paul.
 

Iepriekšējo pāvestu vārds Leo latviešu valodā ticis atveidots Leons, un arī citās valodās ir darīts līdzīgi, sal. franču Léon, itāļu Leone utt.
Latīņu valodā rakstītais personvārds Leo ir personvārda nominatīva forma. Lai gan vārds Leo ir ierasts arī latviešu kalendārvārdu sarakstā, atveidē par pamatu tiek ņemts vārda celms Leon-, un vārds latviešu valodā atveidojams Leons līdzīgi kā Cicero – Cicerons, Nero – Nerons.

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”

Uzsvars liekams uz otrās zilbes: Rin'kēvičs.

Uzvārds Rinkēvičs ir slāvu cilmes uzvārds, kas formā Rinkevičius sastopams arī lietuviešu valodā. Lietuviešu valodā izskaņā -evičius patskanis e tiek pagarināts, tāpēc uzvārds latviešu valodā sastopams rakstījumā gan ar īsu, gan garu patskani e: Rinkevičs, Rinkēvičs.
Uzsvars uzvārdā Rinkēvičs liekams uz otrās zilbes: Rin'kēvičs.

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Viens no šalles tulkojuma variantiem varētu būt bezgalu šalle.

Atbildot uz šo jautājumu, Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs I. Krieviņš dalījās pārdomās, paužot tās kā personisku, nevis attiecīgās apakškomisijas viedokli.
„Kārtējos modes parādību apzīmējumus (kāds ir arī tube scarf un citi šīs šalles apzīmējumi: infinity scarf, eternity scarf, loop scarf, circle scarf utt.) nevajadzētu pakļaut pārsteidzīgai terminoloģizācijai latviešu valodā kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par avotvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu (vai vārdkopu). Tamlīdzīgu modes preču komerciālo nosaukumu latviskošana lielākoties ir tulkošanas problēma. Atšķirībā no tradicionālajām taisnstūra šallēm šīm šallēm piemīt gredzensloksnes (vai reizēm arī dobgredzenauta) izskata kopīgā pazīme, jo to sagatavju gali ir sašūti, saadīti, satamborēti vai arī citādi savienoti (piemēram, vienkārši šalles galus sasienot). Tādēļ galvai pārmaucamo kaklautu vispārinošai apzīmēšanai patiešām varētu izraudzīties vārdkopu bezgalu šalle (nevis bezgala, kā dzirdēts lietojam), tā uzsverot izstrādājuma raksturīgāko prečskata tehnisko pazīmi. Latviskojumā, protams, zūd avotvalodas infinity scarf metaforiskā konotācija par šo šaļļu valkāšanas veidu nebeidzamo variējamību. Internetā ir sastopami arī citi, bet neveiklāki un pārprotami latviskojumi: cauruļveida šalle (arī barbarisms truba), tuneļšalle, riņķšallīte, apļveida šalle.”
Var piekrist I. Krieviņa viedoklim par nosaukumu bezgalu šalle, taču tieši šaļļu pārdevēji un nēsātāji ikdienas saziņā apliecinās, kurš no variantiem turpmāk tiks izmantots valodas praksē.