Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Dziesmu veltīsim Gitai Dzelzij.

Pie 6. deklinācijas pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Šādi sugasvārdi mēdz iegūt īpašvārda nozīmi, un tie sastopami kā sieviešu, tā vīriešu uzvārdos. Locīšanā vienīgā atšķirība ir vienskaitļa datīvā:
N. Kas? Frīdis Dzelzs, Gita Dzelzs;
D. Kam? Frīdim Dzelzim, Gitai Dzelzij.
Sieviešu uzvārdus loka tāpat kā atbilstošos sugasvārdus: zivij trūkst sāls, sirdij nevajag skaita, Gitai Dzelzij veltīta dziesma.

Vietniekvārdiem šis, šī, tas, tā lokatīvā, šis, šī vienskaitļa ģenitīvā, kā arī sieviešu dzimtes vārdformas šī daudzskaitļa nominatīvā, datīvā un akuzatīvā raksturīgas paralēlformas.

 

 

*Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma šos. Latviešu literārās valodas vārdnīcā šāds lietojums atzīts par novecojušu, citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.
**Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma tos. Citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.

Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!

Izteikumā ir iederīga partikula ne – tā aizstāj noliegtu izteicēju:
Noskaidrojiet, ko viesi ēd un ko ne [neēd];
Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne [nav].

Valodas praksē nereti šādos izteikumos sastopama partikula nē, taču šāds lietojums ir aplams.
Partikula nē noliedz visu izteikumā pausto domu, un tā lietojama:
noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu – Man vajadzētu iet. Nē, vēl palikšu;
atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu – „Vai esi gatavs?” „Nē, lūdzu, vēl mirkli pagaidi!”

Partikulu nē mēdz lietot arī lietvārda nozīmē – Viņš nemāk pateikt nē.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.