Valodas konsultācijas

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Jautājums

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Atbilde

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Avoti

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 29. lpp.
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slengs

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Slengs Publicistikas stils

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Jautājums

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Atbilde

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 278.–279. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Sakārtojuma saikļi Saliktie saikļi Divdabja teiciens Savrupinājumi Savrupinājumi Savrupinājumi

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Jautājums

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Atbilde

Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi. Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Apstākļa vārds Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Kas ir skatoloģiskā leksika?

Jautājums

Kas ir skatoloģiskā leksika?

Atbilde

Saskaņā ar vārda izcelsmi (gr. skōr (skatos) ‘izkārnījumi’) tā ir leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus, piemēram, čurāšana, kakāšana u. tml.

Lingvistiskās tēmas

Termini Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Vai pareizi teikt nulltā klase un nulltais līmenis?

Jautājums

Vai pareizi teikt nulltā klase un nulltais līmenis?

Atbilde

Pareizi ir nulles (vai sagatavošanas) klase un nulles līmenis.

Vārdam nulle nav atbilstoša kārtas skaitļa vārda. Viena no vārda nulle nozīmēm ir – ‘sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija’.
Vārdu savienojums nulltā klase un nulltais līmenis būtu pieļaujams tikai sarunvalodā, kur leksikas izvēle netiek stingri normēta.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana Ģenitīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze