Language consultations: electronic database

Pareizi ir Klīo.

Sengrieķu mitoloģijas mūzas vārda rakstība Klīo (gr. Kleiō) ir pareizs un precīzs izrunas atveidojums. Tā kā divskaņi grieķu valodā sāka izzust jau ap 2. gs. p. m. ē, pēc tam šī vārda izrunā nostiprinājās garais -ī-. Šāda forma jau ir minēta „Latvijas padomju enciklopēdijā” un „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” – tātad rakstība un izruna Klīo uzskatāma par tradīciju.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 291. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 360. lpp.

Mūsdienās šāda rakstība nav ieteicama.

Savulaik latviešu valodā šāda rakstība tikusi pieļauta krievu valodas ietekmē, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums, T-veidīgs krekls, 60-gadīgs. Pašlaik no šādas prakses pakāpeniski atsakās: par 18-kārtīgu palielinājums var teikt: 18 reižu liels palielinājums, T-veidīgs krekls kļuvis par T kreklu, 60-gadīgs par 60 gadus vecu, 9-procentīgs etiķis par 9 % etiķi u. tml.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.
• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 411. lpp.

Vārdi ekonomisks un saimniecisks ir sinonīmi.

Ekonomisks – ‘saistīts ar ekonomiku, tai raksturīgs; arī saimniecisks’; arī ‘materiāli, saimnieciski izdevīgs’. Saimniecisks – ‘tāds, kas attiecas uz saimniecību, saistīts ar ekonomisko dzīvi; tāds, kas prot labi saimniekot, tāds, kas liecina par šādu prasmi’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 478. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 272., 937. lpp.

Rojalti (no angļu royalty) – ‘regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika. Šos maksas procentus nosaka vai nu no saražotās, vai pārdotās preces vērtības, vai arī citādi. To saņem zinātnieki u. c. radošu darbu autori’.

Latviešu valodā šo autorhonorāra paveidu varētu saukt par procenthonorāru vai procentatlīdzību.

• Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 57., 442. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca