Language consultations: electronic database

Vārds dalāms šādi: pro-blē-ma.

Ne visiem vārdiem piemērojami vispārīgie noteikumi vārdu dalīšanai pārnešanai jaunā rindā. Nereti jāņem vērā arī tā morfoloģiskās sastāvdaļas un šajos gadījumos sevišķi jāuzmanās ar svešvārdiem. Problēma ir grieķu cilmes vārds, kurā ir priedēklis pro- ar nozīmi 'priekšā' un sakne bállō 'mest, sviest'. Tātad atbilstoši vārda sastāvdaļām vārds dalāms pro-blē-ma.

Kā pareizi rakstīt vārdu un citi saīsinājumu – u.c. vai u. c.?

Pareizi ir Homo novus.

Latviešu valodā filmas vai grāmatas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds, kā arī īpašvārdi. Pārējie vārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu. Lai gan rakstīts latīņu valodā, novus nedz grāmatas, nedz filmas, nedz teātra festivāla nosaukumā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārdi homo novus latīņu valodā nozīmē 'jauns cilvēks' (vai 'jaunais cilvēks'). Šādi Senajā Romā tika dēvēts politiķis ārpus senatoru elites, kurš bija ievēlēts maģistrātā, sevišķi par augstāko ordināro (vēlēto) maģistrātu. Latviešu valodā homo novus skaidrots kā iznirelis – 'cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u.tml.'. Tiesa, apzīmējumu homo novus arī Romas politiskā elite lietoja pejoratīvā (nievājošā) nozīmē, taču tam atrodams arī neitrāls skaidrojums – 'cilvēks, kas patstāvīgi sasniedzis augstu stāvokli' (Svešvalodu izteicienu vārdnīcā) vai 'nearistokrātiskas izcelsmes cilvēks, kas ticis senātā' (Latiņu–latviešu vārdnīcā).

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.