Valodas konsultācijas

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Question

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Answer

Latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki.
Lai gan vārds plīsīgs nav īpaši izplatīts, ar norādi reti (tātad tiek lietots samērā reti) tas ir atrodams „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.
Plīsīgs – ‘tāds, kas viegli plīst’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 279. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā pareizi izrunāt Grostonas iela – ar patskani o vai divskani [uo]?

Question

Kā pareizi izrunāt Grostonas iela – ar patskani o vai divskani [uo]?

Answer

Ielas nosaukumā vārds Grostona izrunājams ar divskani [uo].

Vietvārdi Aloja [Aluoja], Grostona [Gruostuona], Madona [Maduona], Code [Cuode], Brocēni [Bruocēni], Okte [Uokte], Roja [Ruoja], Pope [Puope], Tosmare [Tuosmare] izrunājami ar divskani [uo].

Sources

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 128. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 881. lpp.

Linguistic sectors

Divskaņi Īpašvārdi Skaņas [o]/[ō]/[uo] Divskaņi Īpašvārdi Īpašvārdi

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārds mopēds izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā mopēds: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs, mopēds.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Sources

Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 31. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 467. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Līdzskaņu saplūšana vienā skaņā Internacionālismi

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Question

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Answer

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 817.–818. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: apsveikt

Linguistic sectors

Stilistika Vienkāršs teikums Prievārdi

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Question

Vai noslēgts cilvēks ir intraverts vai introverts?

Answer

Noslēgts cilvēks ir introverts.

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādos vārdos saglabājams patskanis o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.
Tomēr noslēgts, atturīgs, uz sevi vērsts cilvēks ir introverts.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 315., 316. lpp.
Latiņu–latviešu vārdnīca. K. Veitmane, L. Čerfase, H. Novackis, A. Apīnis. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1955, 490. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 308. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 171. lpp.

Linguistic sectors

Īsie patskaņi Vārda sastāvs

Language consultations: electronic database