Language consultations: electronic database

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

Latviešu literārajā valodā ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē (parasti tas ir noliegts teikuma priekšmets):

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.