Language consultations: electronic database

Vārdi tulks un tulkotājs ir lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.
 
Tulks – ‘tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos’. Piemēram, sertificēts tulks, tulka pakalpojumi.
Tulkotājs – ‘cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā’. Piemēram, daiļliteratūras tulkotājs, tulkotāja kvalifikācija.

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos, nevis vienā vārdā starpcitu.

Iespraudumu lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

Abi varianti ir literāri pareizi, taču jāievēro to atšķirīgā nozīme.

Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.

Teikumi, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu, nav stilistiski veiksmīgi.

Lai šādu konstrukciju novērstu, iespējami vairāki risinājumi:
1) jāatsakās no vārdiem vai palīgteikuma, kas ir starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
2) jālieto saskaņotais apzīmētājs;
3) jāpārveido vārdu kārtība teikumā;
4) teikums kā pārmērīgi garš jāsadala divos atsevišķos teikumos.
Tādējādi iepriekšminētie teikumi veiksmīgāki būtu šādi: Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa starpniecību viņš satika Morellē. Smotfa istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu. Viņš lasa kāda romāna anotāciju. Uz grāmatas vāka attēlota gandrīz kaila sieviete, kas guļ šūpuļtīklā ar garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu.

Pareizi ir abi varianti.

Ja teikuma priekšmeti ir vienā dzimtē, izteicēja lokāmā daļa lietojama attiecīgās dzimtes daudzskaitlī, piemēram, apmērs un daudzums ir samērojami. Ja teikuma priekšmeti ir dažādās dzimtēs (kā tas ir šajā gadījumā), izteicēja lokāmā daļa saskaņojama ar tuvāko vārdu vai lietojama vīriešu dzimtes daudzskaitlī – tātad apmērs un intensitāte ir samērojama vai apmērs un intensitāte ir samērojami.