Valodas konsultācijas

Kā pareizi: ziemas saulgrieži vai Ziemas saulgrieži?

Question

Kā pareizi: ziemas saulgrieži vai Ziemas saulgrieži?

Answer

Pareizi ir: ziemas saulgrieži.

Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol – 'Saule', sistere – 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos – visīsākā diena un visgarākā nakts. Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Saulgriežu svētkiem ir konkrēti nosaukumi, kas rakstāmi ar lielo sākumburtu. Latviešiem vasaras saulgrieži ir Jāņi, ziemas saulgrieži ir Ziemassvētki. Arī pārējos gadalaikos tiek svinēti saulgriežu svētki: pavasara saulgrieži ir Lieldienas, rudens saulgrieži – Miķeļi.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 329. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: saulgrieži
Jaunupe, I. Rudens saulgrieži. Latvijas Vēstnesis

Linguistic sectors

Mazie sākumburti Sugasvārdi

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Question

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Answer

Pareizi ir: planšetu remonts.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 364. lpp.
Skaidrojošā vārdnīca Tēzaurs: planšete
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārda sastāvs Ģenitīvs

Atskaite vai pārskats?

Question

Atskaite vai pārskats?

Answer

Pareizi ir pārskats.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda atskaite skaidrojuma ir dota norāde uz vārdu pārskats. Vārdu atskaite pārskata nozīmē lietot nav ieteicams. Vārds atskaite ir kalks, kuru kļūdaini lieto krievu vārda oтчёт ‘pārskats, norēķins’ vietā.
Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī darbības vārds atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar priedēkli Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Kalki Sarunvaloda Stils un literārā norma

Nuja vai nujā?

Question

Nuja vai nujā?

Answer

Abas formas ir pareizas gan no pareizrakstības viedokļa, gan arī to nozīmes neatšķiras.

Nuja, retāk nujā – ‘jā gan, tieši tā; protams’. Tāpēc abas partikulas ir vienlīdz lietojamas neatkarīgi no beigu patskaņa a kvantitātes atšķirības.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 521. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 766. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Apgalvojuma partikulas

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Question

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Answer

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Sources

Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 102.–103. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 179. lpp.
Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 595.–618. lpp.

Language consultations: electronic database