Domicils (lat. domicilium ‘dzīvesvieta’) – ‘pastāvīga dzīvesvieta’.
Vārda lietotājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā leksēma domicils tiek lietota reti, vairumam tā ir sveša un var radīt neizpratni. Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta.
Sources
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 172. lpp.
Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.
Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.
Sources
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.