Valodas konsultācijas

Kas ir melanža?

Question

Kas ir melanža?

Answer

Melanža (fr. mélange ‘maisījums’) – 1. ‘dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums’, arī melanždzija, melanžētā dzija; 2. pārt. ‘viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa’.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Linguistic sectors

Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Ceturtā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Meitene kapucē vai kapucī?

Question

Meitene kapucē vai kapucī?

Answer

Pareizi ir meitene kapucē.

Vārds kapuce ir piektās deklinācijas sieviešu dzimtes vārds.

Kapuce – ‘pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.’. Piemēram, lietusmēteļa, vējjakas kapuce. Trikotāžas krekls ar kapuci. Pārmaukt cepurei pāri kapuci. Cilme: no vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa ‘apmetnis vai mētelis ar galvassegu’.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Garie patskaņi Galotne Piektā deklinācija Sieviešu dzimte Lokatīvs Vārda skaidrojums Ģermānismi

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Question

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Answer

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 229. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārdu darināšana ar piedēkli Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Attieksmes īpašības vārdi Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Ģenitīvs

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Question

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Answer

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds Vārda skaidrojums Salikteņi

Kāda ir sieviešu dzimte vārdam tulks?

Question

Kāda ir sieviešu dzimte vārdam tulks?

Answer

Atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir tulce.

Sources

VVC LVEK 15.02.2012. sēdes protokola Nr. 17 3. §.

Linguistic sectors

Priekšējās rindas patskaņu noteiktā līdzskaņu mija Galotne Piektā deklinācija Sieviešu dzimte

Language consultations: electronic database