Language consultations: electronic database

Latviešu valodā jāraksta spa.

LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi terminu spa (no latīņu valodas teiciena sanus per aquam – ‘veselība caur ūdeni’) kā nelokāmu sugas vārdu, apzīmējot ar to „plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai”, tātad noteiktu dziedniecisko pakalpojumu jomu, arī attiecīgo iestādi. Izmantojot vārdu spa teikuma sākumā, to raksta ar lielo sākumburtu – Spa, piemēram, Spa atpūtas kompleksā notika interesentu seminārs. Īpašvārdu rakstības noteikumi nosaka: veidojot vārdkopu, pirmais sugasvārds no diviem vai vairākiem sugasvārdiem nosaukumā, kas sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Baltijas Spa asociācija. Profesiju nosaukumos nelokāmo terminu spa pievieno attiecīgajam pamatvārdam, veidojot vārdkopu, un teikumā raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, Sanatorijai vajadzīgs spa speciālists.

• Bērziņa, K. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 260. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: spa
• Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.

Pareizi ir rise.

Vārdam rise ir divas nozīmes: 1. ‘ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi’. Piemēram, platas, dziļi iedangātas rises; 2. ‘iegriezta svītra (priekšmetā)’. Piemēram, dekoratīva rise. Vārds pieder pie piektās deklinācijas, tāpēc daudzskaitļa ģenitīvā tam ir mija – rišu (rišu nospiedumi, nevis risu).

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 661. lpp.

Vārdu debesu var izrunāt divējādi – gan ar šauro, gan plato patskani e.

Daudzskaitļa ģenitīvā sestās deklinācijas lietvārda formā debesu izruna laika gaitā ir mainījusies. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir norādīts, ka formā debesu jālieto platā skaņa (pēc pozīcijas). A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” teikts, ka praksē šajā formā bieži tiek lietots šaurais patskanis pēc analoģijas ar pārējām locījumu formām. 1970. gadā publicētajos Pareizrakstības komisijas atzinumos par pareizrunu ir doti paralēlvarianti, tie ir fiksēti arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, kā pirmo minot variantu ar platajiem patskaņiem. Tātad literārās valodas norma mūsdienās pieļauj divējādu izrunu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 47. lpp.
• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 113. lpp.
• Pareizrakstības komisijas atzinumi par pareizrunu. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 6. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1970, 171. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 165. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 498. lpp.