Language consultations: electronic database

Atziema ir apvidvārds. Ar nozīmi ‘auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī; īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas’ tas fiksēts E. Ādamsona un E. Kagaines sagatavotajā „Vainižu izloksnes vārdnīcā”.

Dažkārt dažādu retāk zināmu jēdzienu un parādību raksturošanai tiek izmantoti apvidvārdi. Literārajā latviešu valodā apvidvārdi ir lietojami, turklāt reizēm tie arī iekļūst aktīvajā apritē.

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.