Language consultations: electronic database

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Force majeure – ‘ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.’

Juridiskajā praksē force majeure jēdziens nav stingri formulēts, tie varētu būt: kari, revolūcijas, streiki, zemestrīces u. c.; tomēr par force majeure nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi.
LZA Terminoloģijas portālā šim terminam ir piedāvāti latviski ekvivalenti: nepārvarama/nepārvaramā vara vai nepārvarami apstākļi.

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.

Pēdējos gados pieaugusi tendence ar lielo sākumburtu rakstīt krietni vairāk vārdu, nekā būtu nepieciešams. Atrodamas rokasgrāmatas, kurās pat aiz kola ieteikts lietot lielo sākumburtu. Šāds uzskaitījuma veidojums maldina rakstītājus un ir pretrunā ar kola funkcijām tekstā. Jāņem vērā, ka kols ir pieturzīme, kas norāda uz kādu sekojošu paskaidrojumu vai uzskaitījumu, tātad tā nav teikuma beigu pieturzīme, aiz kuras nākamā vārda rakstījums ar lielo sākumburtu būtu likumsakarīgs. Uzskaitījumu pirmā vārda (izņemot īpašvārdus) rakstījums ar lielo sākumburtu aiz kola nav atbalstāms. Latviešu valodā uzskaitījumos aiz kola katrs punkts ir rakstāms ar mazo sākumburtu, un aiz šiem punktiem lietojams semikols (;) vai komats (,).

Komatu gan ierasts lietot daudzpakāpju uzskaitījumā, šķirot sīkākās uzskaitījuma vienības no lielākajām, kuras savukārt atdalītas ar semikolu. Šeit raksturīgs arī dažādu aizzīmju lietojums skaidrākai elementu nošķiršanai.

Uzskaitījuma daļas iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, taču tad kols nav iederīgs. Šādos gadījumos liekams punkts gan pirms uzskaitījuma daļām, gan aiz katras uzskaitītās vienības.

Lielā sākumburta lietojums aiz kola varētu būt sastopams stilistiskos nolūkos, teiksim, dzejā. Aina Blinkena minējusi, ka „[a]iz kola iespējams pievienot arī paskaidrojumu virkni, ko veido patstāvīgi teikumi” un „[t]ādā gadījumā katru paskaidrojumu var sākt ar lielo burtu”. Viņas minētajā piemērā uzskaitīti virsraksti.

Tā kā katra vienība ir atsevišķs virsraksts, kas pats par sevi ticis rakstīts ar lielo sākumburtu, kola lietojums būtu pieļaujams. Jāielāgo gan, ka šie ir perifēri gadījumi un pamatā dokumentos, reklāmās, zinātniskos darbos un citur uzskaitījumā aiz kola lietojams mazais sākumburts.