Pareizi ir samits.
Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpe’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Angļu rakstības ietekmē parādījās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams. LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.
Language consultations: electronic database
Questions
Samits vai sammits?
Question
Samits vai sammits?
Answer
Linguistic sectors
Čivava vai čivauva?
Question
Čivava vai čivauva?
Answer
Pareizi ir čivava.
Šādu rakstību ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisija.
Ar pilnu apstiprināto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.
Šādu rakstību ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisija.
Ar pilnu apstiprināto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.
Sources
Acīmredzot, Gudrītei ir taisnība. Vai teikumā ir liekams komats?
Question
Acīmredzot, Gudrītei ir taisnība. Vai teikumā ir liekams komats?
Answer
Nē, vārds acīmredzot nav atdalāms ar komatu: Acīmredzot Gudrītei ir taisnība.
Valodas praksē nereti acīmredzot no pārējā teikuma atdala ar komatiem līdzīgi iespraudumiem. Tomēr Aina Blinkena minējusi, ka „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.
Sources
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259.–260. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 178. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 207.–208. lpp.
Linguistic sectors
Šlepe, trēns vai velce?
Question
Šlepe, trēns vai velce?
Answer
Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.
Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.
Sources
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.
Linguistic sectors
Kā saīsina vārdus un tā joprojām?
Question
Kā saīsina vārdus un tā joprojām?
Answer
Vārdus un tā joprojām saīsina u. t. jpr.
Šāds saīsinājums sniegts VVC LVEK apstiprinātajā Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā.
Šāds saīsinājums sniegts VVC LVEK apstiprinātajā Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā.
Linguistic sectors
