Language consultations: electronic database

Kas ir rojalti?

Rojalti (no angļu royalty) – ‘regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika. Šos maksas procentus nosaka vai nu no saražotās, vai pārdotās preces vērtības, vai arī citādi. To saņem zinātnieki u. c. radošu darbu autori’.

Latviešu valodā šo autorhonorāra paveidu varētu saukt par procenthonorāru vai procentatlīdzību.

• Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 57., 442. lpp.

Ņūfaundlendietis vai ņufaundlends?

Pareizi ir ņūfaundlendietis.
Šādu rakstību ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisija.
Ar pilnu apstiprināto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.

• LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem
• FCI suņu šķirņu nomenklatūra

Čivava vai čivauva?

Pareizi ir čivava.
Šādu rakstību ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisija.
Ar pilnu apstiprināto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu var iepazīties LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.

• LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem
• FCI suņu šķirņu nomenklatūra

Kā latviešu valodā rakstīt – dalailama vai Dalailaima?

Nav pamata vārdu dalailama rakstīt ar lielo sākumburtu.
Dalailama – ‘Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks’; dalailama (mong. dalai ‘jūra’ + tibet. (b)lama ‘garīdznieks’) – ‘kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks; senāk arī laicīgais valdnieks’. Vārda iekļaušana vārdnīcā (ar mazo sākumburtu) jau vien liecina, kas tas ir sugas vārds.
Latviešu valodā personu raksturojošus nosaukumus neraksta ar lielo sākumburtu, piemēram, par sugasvārdiem uzskatāmi arī vārdi arhibīskaps, pāvests u. tml. Ja kādam cilvēkam tiek izrādīta īpaša cieņa, pareizrakstības noteikumi ļauj lietot lielo sākumburtu. V. Laugale un Dz. Šulce norāda: „Ar lielajiem burtiem kā stilistiskas niansēšanas līdzekli rakstībā var uzsvērt kāda cilvēka vai parādības lielumu, diženumu vai nozīmību, kāda notikuma vai mērķa svarīgumu vai izcilību. Lielie burti šajā gadījumā ir grafisks līdzeklis rakstītāja emocionālās un vērtējošās attieksmes izteikšanai, un to lietojuma ortogrāfiskais statuss ir samērā brīvs.”
Uz iespējamu lielo burtu rakstījumu šādos gadījumos norāda arī V. Skujiņa: „Svinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta: „Godājamo Prezident!”, „Augsti godātais Profesora kungs!””
No šī viedokļa lielā burta lietojums vārdā dalailama būtu iespējams, bet ne obligāts. Taču tā kā pilns personas nosaukums ir Viņa Svētība XIV dalailama, pagodinājuma vārdos Viņa Svētība stilistiskajā funkcijā jau ir izmantoti lielie sākumburti, kā tas norādīts arī latviešu valodas pareizrakstības normās: „Ar lielajiem sākumburtiem rakstāmi arī pagodinājuma vārdi: Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Karaliskā Augstība, Eminence u. c.”

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 243. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 137. lpp.
• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 19. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 17. lpp.

Uzrunājot rakstām un sakām: Gint, Ingus, Juri, Ingu, Elīna, Skaidrīte!

Uzrunājot cilvēkus vai dzīvniekus, lietojams vokatīva locījums.
Vienskaitļa vokatīva izteikšanas līdzekļi latviešu valodā ir dažādi.
1. deklinācijas lietvārdiem: 2. deklinācijas lietvārdiem: 3. deklinācijas lietvārdiem:

• Latviešu valodas rokasgrāmata: Vokatīva lietojums
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 355.–356., 357.–366. lpp.
• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 26. lpp.
• Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 54. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23. lpp.