Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
Language consultations: electronic database
Questions
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Question
Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?
Answer
Linguistic sectors
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Question
Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?
Answer
Abi varianti ir pareizi.
Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
Sources
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
- Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds
Linguistic sectors
Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?
Question
Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?
Answer
Mēs sienam jāņusieru.
Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.
Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.
Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.
Linguistic sectors
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Question
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Answer
Pareizi ir abi varianti: Mīļā māmiņ! un Mīļo māmiņ!
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Noteikto īpašības vārdu locīšanas pamatparadigmasJa lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Vienskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļais draugs mīļā drauga mīļajam draugam mīļo draugu ar mīļo draugu mīļajā draugā mīļais draugs! |
mīļā māte mīļās mātes mīļajai mātei mīļo māti ar mīļo māti mīļajā mātē mīļā māte! mīļā māt! vai mīļo māt! |
Daudzskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļie draugi mīļo draugu mīļajiem draugiem mīļos draugus ar mīļajiem draugiem mīļajos draugos mīļie draugi! |
mīļās mātes mīļo māšu mīļajām mātēm mīļās mātes ar mīļajām mātēm mīļajās mātēs mīļās mātes! |
Sources
- Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
- Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.
Linguistic sectors
Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?
Question
Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?
Answer
Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.
Sources
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 229. lpp.