Language consultations: electronic database

1.a klase vai 1.A klase?

Pareizi ir 1.a klase.

Valentīna Skujiņa norāda, ka „[p]unktu (apakšpunktu), paragrāfu, pozīciju u. tml. apzīmējumos, kur izmantoti cipari un burti, punktu liek aiz cipara”, piemēram, 1.a§, 2.b attēls.
Atbilstoši lietišķo rakstu tradīcijām, nosaucot klasi, tiek izmantoti mazie alfabēta burti, piemēram, 1.^a klase vai 1.a klase.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 113. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 85. lpp.

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Brocēnu iedzīvotāji ir brocenieki.

Jautājumu par Brocēnu pilsētas un tās iedzīvotāju nosaukumu 2019. gada 6. februāra sēdē izskatīja VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija un secināja, ka vēsturiski pareizāks rakstījums ar īsu -e- šā vietvārda izskaņā: Broceni.
Šāds rakstījums fiksēts Jura Plāķa Kurzemes vietvārdu krājumā, Vallijas Dambes darbā „Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi”, kā arī O. Buša un L. Balodes darbā „No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca”.
Tādēļ šīs pilsētas iedzīvotāju nosaukums attiecīgi atvasināms kā brocenieki, nevis brocēnieki.

• Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 28. lpp.
• Balode, L., Bušs, O. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 73.–75. lpp.

Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?

Pareizi ir: Lūdzu, sazinieties ar mums!

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 343.–344. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 191. lpp.

Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?

Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs  ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi.  Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Kā saīsināt darbības vārdu skatīt – skat. vai sk.?

Pareizi ir abi varianti – gan sk., gan skat.

Kā mazāk pārprotams ieteicams ir saīsinājums skat., lai gan Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 1. pielikumā (spēkā līdz 16.02.2017.), gan VVC Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā dotas tradicionālās vārda skatīt saīsinājuma formas sk. un skat.

• VVC LVEK 08.01.2014. sēdes protokola Nr. 32 3. §.
• Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts