Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Abi uzvārdi, kas veido dubultuzvārdu, ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim. Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei.
Language consultations: electronic database
Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Abi uzvārdi, kas veido dubultuzvārdu, ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim. Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei.
- Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 232. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84.–85. lpp.
- Valsts valodas aģentūra. Jūs jautājat – mēs atbildam. Valodas aktualitātes. Red. D. Liepa, R. Koluža. Rīga : Valsts valodas aģentūra, 2008, 34. lpp.
Pareizi ir daudz aprikožu.
Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.
Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).
Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam uzteikt norādītas divas atšķirīgas nozīmes.
Uzteikt – 1. ‘oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu – par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm’; 2. ‘uzslavēt’.
Šādas nozīmes ir arī jaunākajā vārdnīcā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi, un tā ir valodas bagātība. Ja māc bažas, ka no konteksta nav saprotama autora iecerētā vārda leksiskā nozīme, no šā vārda lietojuma vajadzētu izvairīties un aizstāt to ar citu vārdu, proti, frāzi veidot nepārprotamu, piemēram, direktors slavēja darbu vai direktors atlaida no darba. Izteiksmes skaidrība un nepārprotamība gan attiecas uz jebkura vārda lietojumu.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 212.–213. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
