Language consultations: electronic database

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Sarunas var organizēt, rīkot, ir iespējams veikt domu apmaiņu utt. Arī uzskaiti labāk ir kārtot, nevis vest.

Vārdu savienojumu vest sarunas ir pieļaujams lietot starptautiskajās attiecībās, kad ar kādas valsts pārstāvjiem jāpanāk vienošanās.
Arī jurisprudencē var vest lietu (arī prāvu) ar nozīmi ‘aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās’. Šajos gadījumos vārdnīcā nav nekādu norāžu par šo vārdu savienojumu nevēlamu lietojumu.

Vārdu un uzvārdu e-pasta adresē var rakstīt gan ar lielajiem, gan ar mazajiem sākumburtiem, jo simboliskā adresē var izmantot jebkuru burtu kombināciju jebkurā lielumā.

Pareizi ir atkritumu spainis.

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds Mist – ‘mēsli’. Vārds lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Miskaste ir sarunvalodas vārds.