Valodas konsultācijas

Kā liekamas pieturzīmes teikumā Es domāju vai man ēst bietes vai burkānus?

Question

Kā liekamas pieturzīmes teikumā Es domāju vai man ēst bietes vai burkānus?

Answer

Pieturzīmes liekamas šādi: Es domāju, vai man ēst bietes vai burkānus.

Saiklis vai var būt gan sakārtojuma, gan pakārtojuma saiklis. Pakārtojuma saiklis vai ievada palīgteikumu vai man ēst bietes vai burkānus, tāpēc pirms tā liekams komats. Savukārt sakārtojuma saiklis vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus bietes vai burkānus, un pirms tā komats nav vajadzīgs.

Ja saiklis ir atkārtots, pirms tā komats ir liekams, piemēram, bietes vai burkānus, vai kāļus.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 176., 205.–206. lpp.

Linguistic sectors

Vienlīdzīgi teikuma locekļi Salikts pakārtots saikļa teikums Sakārtojuma saikļi Pakārtojuma saikļi

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Question

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Answer

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 278.–279. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Saliktie saikļi Divdabja teiciens Savrupinājumi Savrupinājumi Savrupinājumi

Kā pareizi: es ne par ko neiešu mājās vai es neparko neiešu mājās?

Question

Kā pareizi: es ne par ko neiešu mājās vai es neparko neiešu mājās?

Answer

Pareizi ir: es neparko neiešu mājās.

Vārds neparko ir apstākļa vārds (citos avotos arī partikula) ar nozīmi 'nekādā gadījumā', 'nekādā ziņā', arī 'nekādi': viņš neparko negribēja braukt prom; domas man neparko neliek mieru; Jānis neparko nevarēja atcerēties ielas nosaukumu.
Savukārt vārdu savienojums ne par ko ir vārdu savienojuma par ko noliegums: es ne par ko citu nedomāju – tikai par tevi; Jānis ir mierīgs un ne par ko neuztraucas.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: neparko
Apstākļa vārdu pareizrakstība. LU MII. valoda.ailab.lv

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Question

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Answer

Mūsdienās vārdu derbijs attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu sacensībām.

Derbijs (angļu Derby < angļu īpašv.) „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” skaidrots šādi – ‘četrus gadus vecu strauju tīrasiņu rikšotāju sacīkstes 1600 m distancē un trīs gadus vecu auļotāju sacīkstes 2400 m distancē; parādījās Anglijā 1778. gadā. „Jaunajā eponīmu vārdnīcā” informācija ir papildināta: „Sacīkstes nosauktas par godu vienam no to iedibinātājiem – Edvardam Smitam Stenlijam, 12. Dērbijas grāfam (Edwards Smith Stanley, 12th Earl of Derby, 1752–1834).” Jaunākajā „Angļu-latviešu vārdnīcā” derbijs norādīts kā ‘ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes; arī skriešanās sacīkstes, kurās var piedalīties jebkurš; sacīkstes, velosacīkstes’.

LZA Terminoloģijas komisijas Sporta terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. paed. Uldis Švinks norāda, ka mūsdienās šo vārdu attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu (piemēram, kādas lielpilsētas komandu) sacensībām.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 151. lpp.
Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 47. lpp.
Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Dz. Kalniņa, E. Kičigins, K. Kvēle-Kvāle u. c. Rīga : Avots, 2007, 283.–284. lpp.

Linguistic sectors

Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Anglismi

Vai pēc vārda minūte un sekunde saīsinājuma liek punktu?

Question

Vai pēc vārda minūte un sekunde saīsinājuma liek punktu?

Answer

Vārdu minūte var saīsināt divējādi: starptautiskais saīsinājums ir min (bez punkta), latviskais – min. (ar punktu). Līdzīgi arī sekundes saīsinājumi: s (bez punkta) un sek. (ar punktu). Pareizi ir abi varianti. Vienā tekstā vajag lietot konsekventi viena veida saīsinājumus.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 26. lpp.
Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Linguistic sectors

Saīsinājumi Saīsinājumi un abreviatūras

Language consultations: electronic database