Language consultations: electronic database

Vārds salūts ir aizgūts vārds, bet uguņošana – latvisks.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

„Ja divdabja teiciens ar vienojuma saikļiem pievienots pie citiem teikuma vārdiem vai teikuma komponentiem ar to pašu jēdzieniski sintaktisko funkciju un nozīmi, saiklis aizstāj savrupinājuma pieturzīmi un blakus saiklim komats nav vajadzīgs. Piemēram, [..] jāmāca apvīlēt sānu virsmas pēc izmēriem un ievērojot leņķus; Viņas maksā par tām savu dienas algu, ko, ganos iedamas, nopelna vai lūkus plēšot pa mežiem.”