Language consultations: electronic database

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 107.–108. lpp.
• Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”

Abi vārdi ir pareizi, taču tiem ir atšķirīga nozīme.

Maģistrantūra – ‘maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai’ (pēc analoģijas ar doktorantūru). Maģistratūra – 1. ‘tiesas iestāžu amatpersonu kopums’; 2. vēst. ‘augstākie valsts amati Senajā Romā’.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 441., 442. lpp.

Pareizi ir abi varianti – līgumu var gan lauzt, gan izbeigt.

Izbeigt – ‘pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)’. Lauzt – ‘pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, darbību)’; ‘pārspēt, uzveikt’. Lauzt līgumu – ‘pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu’. Arī LZA Terminoloģijas portālā un „Juridisko terminu vārdnīcā” norādīts, ka iespējama gan līguma izbeigšana, gan līguma laušana, arī pārtraukšana.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 490. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 620., 693. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: lauzt līgumu
• Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. J. Vēbera redakcijā. Rīga : Rasma, 1994, 84., 111. lpp.

Pareizi ir gan darba vieta, gan darbavieta, taču jāņem vērā dažas nozīmes nianses.

Vārdu savienojumu darba vieta lieto ar nozīmi ‘vieta (pie rakstāmgalda, letes, darbgalda u.tml.), kur notiek darbs’. Piemēram, Mana darba vieta ir pie galda (loga). Saliktenis darbavieta rakstāms, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā, – iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piemēram, Mana darbavieta ir veikals „Rimi”.

• Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 77. lpp.

Pareizi ir lente.

Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.