Valodas konsultācijas

Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?

Question

Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?

Answer

Pareizi ir: lūdzu aizvērt durvis.

Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.

Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.

Sources

Smiltniece, G. Izsauksmes vārds (interjekcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 689. lpp.

Linguistic sectors

Izsauksmes vārdi Izsauksmes vārdi Darbības vārds

Ārkārtas vai ārkārtējs?

Question

Ārkārtas vai ārkārtējs?

Answer

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Ģenitīvs Attieksmes īpašības vārdi Ģenitīvs Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Question

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Answer

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

Sources

Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.

Linguistic sectors

Locīšana Galotne Kopdzimtes vārdi Datīvs

Kā pareizi izrunāt vārdu novembris – ar patskani [o] vai divskani [uo]?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu novembris – ar patskani [o] vai divskani [uo]?

Answer

Vārds novembris izrunājams vai nu ar īsu patskani [o], vai ar garu patskani [ō].

Mēnešu nosaukumi latviešu valodā ir aizgūti vārdi (internacionālismi), tāpēc tie izrunājami ar īso vai garo patskani [o] vai [ō]. Ieteikumam latviskot vārda novembris izrunu nav pamata. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” šī vārda izruna ir dota ar īso patskani [o]. Līdzīgi arī mēneša nosaukumā oktobris ir jālieto aizgūtie patskaņi.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 519. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Skaņas [o]/[ō]/[uo] Svešvārdi Svešvārdi Internacionālismi

Jutīgs vai jūtīgs?

Question

Jutīgs vai jūtīgs?

Answer

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 64. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database