Valodas konsultācijas

Vai latviešu valodā ir vārds nujā?

Question

Vai latviešu valodā ir vārds nujā?

Answer

Jā, nujā ir partikula ar nozīmi ‘jā gan’, ‘protams’: Nujā, laikam jādodas!

Latviešu valodā atkarībā no konteksta iespējams lietot gan vārdu savienojumu nu jā, gan arī vārdus nuja, nujā.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 766. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 208.–209. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Partikulas

Kā liekamas pieturzīmes šajā teikumā: Visi mani draugi tai skaitā Anna un Jānis ieradās ballītē?

Question

Kā liekamas pieturzīmes šajā teikumā: Visi mani draugi tai skaitā Anna un Jānis ieradās ballītē?

Answer

Pieturzīmes liekamas šādi: Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē.

Vārdu savienojums tai skaitā ievada paskaidrojošu iespraudumu. Ar paskaidrojumu tas veido sintaktiskā saistījuma veidu, ko sauc par piekļāvumu. Starp šiem paskaidrojuma ievadītājvārdiem un paskaidrojumu pieturzīme nav vajadzīga.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 269. lpp.

Linguistic sectors

Iespraudumi Iestarpinātas vārdu grupas

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Question

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Answer

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Sources

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 29. lpp.
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slengs

Linguistic sectors

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Slengs Publicistikas stils

Koordināta vai koordināte?

Question

Koordināta vai koordināte?

Answer

Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).

Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
VVC LVEK 20.04.2011. sēdes protokola Nr. 10 2.1. §.

Linguistic sectors

Svešvārdi Galotne Ceturtā deklinācija Piektā deklinācija Termini Sarunvaloda

Termināls vai terminālis?

Question

Termināls vai terminālis?

Answer

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme un vārdšķira.

Terminālis – ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās)’.
Termināls – ‘beigu, gala; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts’.
Terminālis (piemēram, Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis) ir lietvārds, bet termināls – īpašības vārds (piemēram, termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis).
Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is – terminālis.

Sources

Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 3. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 22. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 791. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Galotne Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Attieksmes īpašības vārdi Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database