Language consultations: electronic database

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Vai simboliskos nosaukumus loka („Laima” darbinieki vai „Laimas” darbinieki)?

Simboliskais nosaukums „Laima” ir lokāms – „Laimas” darbinieki.

Iesaistot tekstā ar pēdiņām vai kā citādi grafiski izceltu konstrukciju, to saglabā nemainītu (neloka), ja tās priekšā ir attiecīgs nomenklatūras vārds, respektīvi, sugas vārds, kuru loka, piemēram, pēc publikācijas laikrakstā „Diena”. Ja nosaukumam priekšā nav attiecīga nomenklatūras vārda, respektīvi, sugas vārda, nosaukumu loka atbilstoši teksta vajadzībām, piemēram, pēc publikācijas „Dienā”.

• Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 103. lpp.

Slaidrāde vai slīdrāde?

PowerPoint prezentācija latviešu valodā saucama par slaidrādi.

Sākotnēji tika lietots vārds slīds, tas atrodams, piemēram, 2001. gada „Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā”. 1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma šādu termina slīdrāde skaidrojumu: „Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā. Pievienojot papildu spiežampogas, var mainīt programmā paredzēto slīdu parādīšanas kārtību, parādīt kādu konkrētu slīdu vai pārtraukt slīdu demonstrēšanu”. Taču jau 2008. gadā tika pieņemts termins slaids un attiecīgi slaidrāde.

• Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 446. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slaidrāde

Pasūtīt vai pasūtināt laikrakstu?

Laikrakstu var gan pasūtīt, gan pasūtināt.

Pasūtīt – ‘uzdot izgatavot (ko); uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko); uzdot rezervēt (piemēram, vietu); pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām)’. Pasūtināt – ‘pasūtīt’. Nebūtu vēlams lietot vārdu savienojumu parakstīties uz laikrakstiem, ko patiešām var pārprast, proti, ‘uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu uz laikraksta’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 479. lpp.
• Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1994, 12.–13. lpp.

Klikšķināt vai spiest uz datorpeles?

Pareizi ir abi varianti, taču precīzāks ir vārda klikšķināt lietojums.

Klikšķināt – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ’. Piemēram, klikšķināt durvju rokturi. Spiest – ‘iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties’. Konsultējoties ar datorspeciālistiem, noskaidrots, ka populārāks un precīzāks ir tieši vārda klikšķināt lietojums, turklāt, veicot ar datorpeli dažādas funkcijas, ir ļoti liela nozīme, vai lieto vienu klikšķi vai dubultklikšķi. Patiesībai neatbilst arī uzskats, ka labskanīguma dēļ vārdus, kuros ir latviešu valodai tik raksturīgie līdzskaņi š, ķ, č, ž un to kombinācijas, pēc iespējas ieteicams aizstāt ar citiem vārdiem.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 265. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 111. lpp.