Language consultations: electronic database

Vārdam gaita ir vairākas nozīmes, un viena no tām ir arī ‘ritums (dzīvei, laikam)’. Piemēram, dzīves gaitā, laika gaitā u. tml.

Taču jāraugās, lai vārds tiktu lietots vietā un nekļūtu lieks. Piemēram, lai gan vārdkopas raidījuma gaitā uzzināsiet vai nodarbības gaitā dzirdēsiet ir pareizas, iespējams, pietiktu ar lietvārda lokatīvu: raidījumā uzzināsiet, nodarbībā dzirdēsiet utt.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.

Kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a vai -e ir vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma: Paula Cielava un Pēteris Cielava, Jana Pūce un Jurģis Pūce. 
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās (ar galotni -a) vai piektās (ar galotni -e) deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Cielavai) vai -ei (Pūcei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Cielavam) vai -em (Pūcem).