Language consultations: electronic database

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.

Vārds deleģēt aizgūts no latīņu valodas vārda delegare ar nozīmi ‘uzdot’. Praksē vārds nereti rakstīts ar patskani i vārda vidū, tomēr pareizrakstības normām atbilst rakstījums ar patskani e: deleģēt.

Ja par vienlīdzīgiem teikuma priekšmetiem ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdi, kas apzīmē priekšmetus, tad izteicēja lokāmais vārds vai nu saskaņojams ar tuvāko vārdu, vai lietojams vīriešu dzimtes daudzskaitlī:

Senajiem romiešiem septembris bija septītais gada mēnesis, jo gads sākās ar martu.

Par Jūlija kalendāru dēvē t. s. „veco stilu” – gadu skaitīšanas sistēmu, kas tika ieviesta Jūlija Cēzara laikā (46. g. p. m. ē.). 128 gados šis kalendārs par vienu diennakti atpaliek no Saules kalendāra. Gregora kalendārs ir t. s. „jaunais stils” – gadu skaitīšanas sistēma, ko ieviesa pāvests Gregors XIII 1582. gadā. Šis kalendārs par vienu diennakti no Saules atpaliek tikai 3300 gados.

Izsakot mēra vai apjoma attieksmes starp divām reālijām, lietojams dalāmais (jeb partitīvais) ģenitīvs. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem, kas ir sintaktiski atkarīgi no lietvārda) dalāmais ģenitīvs atšķiras ar novietojumu: tas allaž atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml.:
paciņa cepumu;
ēdamkarote eļļas;
glāze piena.
Daļskaitļa 1⁄2 nosaukums veidots, izmantojot pamata skaitļa vārdu viens un lietvārdu puse – viena puse. Arī vārds puse izsaka dalāmo nojēgumu, tātad aiz šī vārda lietojams ģenitīvs:
(viena) puse tējkarotes;
(viena) puse ābola.

Teikumā šādās vārdkopās lokāmi mērvienību, iesaiņojuma, daļu u. tml. nosaukumi, nemainot tiem sekojošās ģenitīva locījumu formas:
sadrupina paciņu cepumu, pievieno pusi tējkarotes kanēļa.

Bieži sastopami salikteņi ar pus- (vārdnīcās atrodams arī atsevišķs vārds pus), kas norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma, tilpuma:
puspaciņa cepumu;
pustējkarote kanēļa.
Ar pus- darinātos lietvārdus iespējams lietot visos vajadzīgajos locījumus:
sadrupina puspaciņu cepumu, pievieno pustējkaroti kanēļa.