Language consultations: electronic database

Pareizā atbilde: kaskādveida avārija (vārds apzīmētāja funkcijā) un avārija ir kaskādveidīga (vārds izteicēja funkcijā).

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avārija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, kas nav loģiski, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.
Kā norādīts latviešu valodas gramatikās, apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram, kaskādveida, gredzenveida, pakavveida, bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs: kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs: ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

Pareizi ir abi varianti: jāņabērni un jāņubērni. Dainās sastopamas arī vārdkopas Jāņa bērni, Jāņu bērni.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrots:
jāņabērni, arī jāņubērni – ‘līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus’, piemēram, sanācis liels pulks jāņabērnu; dzirdama jāņubērnu līgošana.

Arī dainās sastopami gan salikteņi jāņabērni, gan jāņubērni, gan vārdkopas Jāņu bērni; tāpat arī Jāņa māte un Jāņu māte u.tml. Sal.:
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni;
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Salikteņa rakstība iespējama gan ar lielo, gan mazo sākumburtu: Austrasbērni vai austrasbērni.

Tamāra Porīte rakstījusi: „Īpašvārdi ir pamatā daudziem sugasvārdiem. Īpašvārdu pāreja sugasvārdos ir saistīta ar vārda semantizāciju, kad īpašvārds kļūst par vārdu ar pilnu semantisko struktūru. Šis process noris pakāpeniski. Kaut arī kāds īpašvārds pēc savas funkcijas valodā ir jau kļuvis par sugasvārdu, tomēr valodas lietotāji to vēl ilgu laiku uztver kā īpašvārdu. Rakstībā tas atspoguļojas lielo sākumburtu lietošanā. [..]” (Porīte 1970, 16)
Tādējādi varētu uzskatīt, ka ir iespējama paralēlrakstība – Austrasbērni un austrasbērni – gan ar lielo, gan mazo sākumburtu.
Nepārprotami rakstāms saliktenis, jo tie noteikti nav (konkrētas sievietes) Austras bērni un tas gan varētu radīt pārpratumus. Strīdīgs ir jautājums, vai jēdziens austrasbērni  ir tiktāl semantizējies, ka to vairs nesaista ar Austru, tāpēc noteiktu normu šādā gadījumā nav.

„.. [L]ietojumā nav īpašvārdu, bet gan sugasvārdu funkcija, jo šie vārdi savā jaunajā leksiski semantiskajā lietojumā ir zaudējuši svarīgu attiecīgā īpašvārda pazīmi, proti, ka tie var attiekties uz vienu konkrētu personu. Šo personvārdu semantizēšanās pamatā ir attiecīgā priekšmeta vai parādības vienas vai vairāku pazīmju vispārināšana, attiecināšana uz vientipa priekšmetu vai parādību grupu. Tieši vārda jēdzieniskā nozīme norobežo īpašvārdus no sugasvārdiem. Taču robeža starp īpašvārdiem un sugasvārdiem bieži vien ir plūstoša” (Porīte 1970, 19.lpp.)
Kad pašreizējie Austras Pumpures audzēkņi sāks tālāk mācīt (un to jau dara) nākamos dziesminiekus, tie noteikti būs austrasbērni  (analoģiski ar jāņabērniem). Pašlaik patiešām var rakstīt divējādi.

Meklējot jaunākajos avotos, līdzīgs skaidrojums minēts V. Skujiņas  „Latviešu terminoloģijas izstrādes principos”. Tur autore skaidro vairākus apelativācijas piemērus:
„Afiksālā apelativācija ir īpašvārda (personvārda, vietvārda) izmantošana atvasinātos sugasvārdos: Avicenna – avicennīts, Bagratins – bagrationīts [..], bakuņinisms, rainistika.
Kompozitīvā apelativācija ir īpašvārda (personvārda, vietvārda) izmantošana salikteņtermina apzīmējošā komponentā: glaubersāls, kaplānturbīna, vatmaņpapīrs. Šādiem salikteņiem nereti pamatā ir attiecīgās vārdkopas ar īpašvārdu atkarīgajā komponentā, un tie darināti latviešu valodā: Glaubera sāls – glaubersāls, Vatmaņa papīrs – vatmaņpapīrs.” (Skujiņa 2002, 69.–70.; 99.–100. lpp.)
Kopumā iespējama salikteņa rakstība gan ar lielo, gan arī ar mazo sākumburtu: Austrasbērni vai austrasbērni.

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Latviešu valodā slimības nosaukums rakstāms šādi: Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija koronavīrusa izraisītajai slimībai angļu valodā piešķīrusi nosaukumu COVID-19. Latviešu valodā šajā gadījumā lielo burtu lietojums nav pamatots, jo Covid ir abreviatūra (saīsinājumu saliktenis), kas darināts no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d, savukārt 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). Kā skaidro arī Valsts valodas centrs, Covid-19 nosaukumu nevar uzskatīt par analoģisku tādiem slimību nosaukumiem, kuri veidoti no vārdu sākumburtiem, piemēram, SARS (Severe Acute Respiratory Syndrome), HIV (Human Immunodeficiency Virus), AIDS (Acquired Immune Deficiency Syndrome) u. c.
Latviešu valodā vīrusa nosaukums rakstāms Covid-19 bez pēdiņām vai kāda cita izcēluma.