Language consultations: electronic database

Visi nosaukumi ir pareizi, taču katram vārdam ir nozīmes nianse.

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’. Piemēram, protokola forma, biļetena forma.
Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’. Piemēram, standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.
Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’. Piemēram, kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.
Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa. Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

Vārda formēt nozīmes: 1. ‘veidot (parasti organizētu cilvēku grupu)’. Piemēram, formēt karaspēka daļu. Formēt ekspedīciju; 2. ‘piešķirt formu, veidu, veidot (priekšmetu, vielu)’. Piemēram, formēt papīra masu.

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Pareizā atbilde: kaskādveida avārija (vārds apzīmētāja funkcijā) un avārija ir kaskādveidīga (vārds izteicēja funkcijā).

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avārija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, kas nav loģiski, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.
Kā norādīts latviešu valodas gramatikās, apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram, kaskādveida, gredzenveida, pakavveida, bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs: kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs: ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.