Valodas konsultācijas

Vai ir kāds termins, kā dēvēt angļu valodu speciāliem mērķiem?

Question

Vai ir kāds termins, kā dēvēt angļu valodu speciāliem mērķiem?

Answer

Latviešu valodā ir termins speciālā valoda, speciālā lietojuma (angļu) valoda.

(Angļu) valoda speciāliem mērķiem ir tiešs tulkojums no Language for Specific Purposes vai English for Specific Purposes. Latviešu valodā šādai valodai dots oficiāls un labskanīgāks termins speciālā valoda, speciālā lietojuma (angļu) valoda. Speciālā valoda, speciālā lietojuma valoda – ‘zinātnes valodas sastāvdaļa, ko lieto konkrētas nozares speciālistu profesionālajā saziņā un kam raksturīgs specifisko izteiksmes līdzekļu – terminu – lietojums’.

Sources

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 370. lpp.

Linguistic sectors

Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai pētījums tiks izstrādāts projekta ietvaros vai projektā?

Question

Vai pētījums tiks izstrādāts projekta ietvaros vai projektā?

Answer

Pētījums tiks izstrādāts projektā.

Vārdam ietvars ir vairākas nozīmes, un viena no tām (parasti lietojot daudzskaitļa lokatīvā ietvaros) ir ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’, arī ‘noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)’:
jārisina problēmas savu iespēju ietvaros;
kursa ietvaros tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Vārds ietvari pēdējos gados kļuvis par tādu kā modes vārdu un lielā daļā kontekstu ir uzskatāms par lieku, jo to pašu domu ir iespējams izteikt ar lokatīvu vai ar kādu stilistiski veiksmīgāku konstrukciju:
jārisina problēmas pēc savām iespējām;
kursā tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un likumam darbojas patstāvīgi.

Vārdam ietvars ir arī citas nozīmes, un neba vienmēr tas skaužams. Allaž ir vērts raudzīties, lai tekstā nebūtu lieku vārdu un smagnēju konstrukciju.

Sources

Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 36.–37. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: ietvars
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ietvars

Linguistic sectors

Stils un literārā norma Vārda skaidrojums Lokatīvs

Kā rakstīt augstskolas nosaukumu, ja pirmais vārds nav īpašvārds?

Question

Kā rakstīt augstskolas nosaukumu, ja pirmais vārds nav īpašvārds?

Answer

Ja pirmais vārds augstskolas nosaukumā nav īpašvārds, otrais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu.

Piemēram:
Banku augstskola;
Sociālo tehnoloģiju augstskola;
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola;
Ekonomikas un kultūras augstskola;
Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola.

Sources

VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Linguistic sectors

Mazie sākumburti Lielie sākumburti

Kas vēl jāpaspēj šajā vai šijā vasarā?

Question

Kas vēl jāpaspēj šajā vai šijā vasarā?

Answer

Kas vēl jāpaspēj šajā vasarā?

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

šajā vasarā, šai vasarā vai šinī vasarā;
šajos laukos, šais laukos vai šinīs laukos;
šajās dobēs, šais dobēs vai šinīs dobēs.

^*Daina Nītiņa „Latviešu valodas gramatikā” minējusi ne tikai sieviešu dzimtes daudzskaitļa formu šīs, bet arī šās.

Sources

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.
Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 71. lpp.
Nītiņa, D. Vietniekvārds (pronomens). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 434. lpp.
Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 202. lpp.

Linguistic sectors

Formveidošana un vārddarināšana Norādāmie vietniekvārdi

Kas gaidāms, ja tuvojas sprēgoņa, stindzenis vai spelgonis?

Question

Kas gaidāms, ja tuvojas sprēgoņa, stindzenis vai spelgonis?

Answer

Šajos vārdos saucams stiprs sals, liels aukstums.

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.

Sources

Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 1149. lpp.
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 358. lpp.
Sinonīmu vārdnīca. Tilde. Letonika.lv: sals

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Sinonīmi Stilistika

Language consultations: electronic database