Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugas vārda funkcijā. Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Language consultations: electronic database
Questions
Laimīgu Jauno gadu! vai Laimīgu jauno gadu!
Question
Laimīgu Jauno gadu! vai Laimīgu jauno gadu!
Answer
Var rakstīt gan Laimīgu Jauno gadu!, gan Laimīgu jauno gadu!
Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugas vārda funkcijā. Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugas vārda funkcijā. Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Meitene kapucē vai kapucī?
Question
Meitene kapucē vai kapucī?
Answer
Pareizi ir meitene kapucē.
Vārds kapuce ir piektās deklinācijas sieviešu dzimtes vārds.
Kapuce – ‘pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.’. Piemēram, lietusmēteļa, vējjakas kapuce. Trikotāžas krekls ar kapuci. Pārmaukt cepurei pāri kapuci. Cilme: no vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa ‘apmetnis vai mētelis ar galvassegu’.
Linguistic sectors
Kā loka ielu nosaukumus ar noteikto galotni?
Question
Kā loka ielu nosaukumus ar noteikto galotni?
Answer
Ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais, -ā, loka pēc īpašības vārdu ar noteikto galotni locīšanas parauga.
N. kas? Lielā iela, Zaļais bulvāris
Ģ. kā? Lielās ielas, Zaļā bulvāra
D. kam? Lielajai ielai, Zaļajam bulvārim
A. ko? Lielo ielu, Zaļo bulvāri
I. ar ko? Ar Lielo ielu, ar Zaļo bulvāri
L. kur? Lielajā ielā, Zaļajā bulvārī
V. – Lielā iela! Zaļais bulvāri!
N. kas? Lielā iela, Zaļais bulvāris
Ģ. kā? Lielās ielas, Zaļā bulvāra
D. kam? Lielajai ielai, Zaļajam bulvārim
A. ko? Lielo ielu, Zaļo bulvāri
I. ar ko? Ar Lielo ielu, ar Zaļo bulvāri
L. kur? Lielajā ielā, Zaļajā bulvārī
V. – Lielā iela! Zaļais bulvāri!
Linguistic sectors
Gatim Liepam vai Gatim Liepai?
Question
Gatim Liepam vai Gatim Liepai?
Answer
Vīrieša uzvārda Liepa datīva forma ir Liepam.
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).
Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).
Sources
- Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 24.–25. lpp.
Linguistic sectors
Mazgātava vai mazgātuve?
Question
Mazgātava vai mazgātuve?
Answer
Pareizi ir mazgātava.
Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.
Sources
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
- Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.
