Language consultations: electronic database

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.  

Datuma pierakstā skaitliskā veidā vispirms norāda mēneša dienas kārtas skaitli ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitli ar diviem cipariem un tad – gada kārtas skaitli ar četriem cipariem.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.

Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par emodži (pēc angļu vārda emoji, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par sejiņām, smailijiem vai reakcijām. Sastopams arī vārds emotikoni. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.
Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.

Valodas praksē bieži ir sastopamas kļūdas apstākļa vārda arvien rakstībā. To nereti raksta divos vārdos: ar vien. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pastāv atsevišķs prievārds ar un partikula vien, līdzīgi kā apstākļa vārdus tāpat un tikpat mēdz kļūdaini rakstīt šķirti, jo pastāv apstākļa vārdi tā un tik, kā arī partikula pat.
Jāatceras, ka apstākļa vārdus aizvien un arvien raksta vienā vārdā.

Kā teikts Valsts valodas centra norādījumā „Par Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā”, „Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro”.
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.