Language consultations: electronic database

Kā jāveido uzrunas forma no personvārdiem Gints, Inguss, Juris, Ingus, Elīna, Skaidrīte?

vokatīvs ir vienāds ar nominatīvu draugs!, dēls!, sniegs!;

vokatīvs ir bez galotnes:

lietvārdiem ar izskaņu -ājs, -tājs, -ējs, -nieks, -ums, -ēns, -iņš: skolotāj! kalēj! skolniek! kaķēn! bērniņ!,
dažiem citiem lietvārdiem: ābol!, ozol!, zēn!. Dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: tēvs! // tēv!,

vokatīvs ir bez galotnes visiem īpašvārdiem: Kaspar! Gint! Robert Janson!.

lietvārdiem ar galotni -is vokatīvā ir galotne -i: kaķi!, gulbi!, Andri! (formāli tas sakrīt ar akuzatīvu);
lietvārdiem ar galotni -s vokatīvs ir vai nu vienāds ar nominatīvu, vai bezgalotnes forma: akmens! // akmen!, rudens! // ruden!. Lietvārda suns vokatīva forma sakrīt ar nominatīvu: suns!;
deminutīviem ar izskaņu -ītis ir bezgalotnes formas: kaķīt!, gulbīt!, Kārlīt!;
dažiem lietvārdiem iespējamas paralēlformas: brāli! // brāl!, tēti! // tēt!, Pēter! // Pēteri!.

vokatīvā ir galotne -u: Edžu! Miku! lietu!.

4. un 5. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: Laura!, liepa!, puika!, zeme!, Liene!;
lietvārdiem ar izskaņām -iņa, -īte ir bezgalotnes forma: māsiņ!, Lauriņ!, saulīt!, Dacīt! ;
dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: māsa! // mās!, meita! // meit!, Līvija! // Līvij!, Elīna! // Elīn!, Kristīne! // Kristīn!, Skaidrīte! // Skaidrīt!.

6. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: sirds!, klints!. Tas attiecas arī uz personvārdiem, t.i., uzvārdiem.

Citvalodu vietvārdu nosaukumu atveide latviešu valodā ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pārziņā. Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā ir lemts vairākkārt.

2017. gadā izskatīti 30 pilsētu nosaukumi un 13 no tiem precizēti, piemēram:

Донецьк (latīņalfabētiskajā transliterācijā Donetsk), iepriekš Doņecka, ar šo lēmumu Donecka;

Миколаїв (latīņalfabētiskajā transliterācijā Mykolaiv), līdz tam Nikolajeva, ar lēmumu Mikolajiva;

Луганськ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Luhansk), līdz tam Luganska, ar lēmumu Luhanska. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2019. gadā publicēta informācija par septiņu pilsētu nosaukumu atveidi. Jautājums 2018. gada novembrī atkārtoti ticis izskatīts pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā aicinājuma.
Pēc šī lēmuma precizēti četri nosaukumi:

Запоріжжя (latīņalfabētiskajā transliterācijā Zaporizhzhia), līdz tam Zaporožje, ar lēmumu Zaporižja;

Кривий Ріг (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kryvyi Rih), līdz tam Krivojroga, ar lēmumu Krivijriha;

Чернігів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Chernihiv), līdz tam Čerņigova, ar lēmumu Čerņihiva;

Тернопіль (latīņalfabētiskajā transliterācijā Ternopil), līdz tam Ternopole, ar lēmumu Ternopiļa. (Viss izskatīto septiņu pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2022. gadā papildināti LVEK lēmumi par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā un precizēti vēl trīs pilsētu nosaukumi:

Київ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kyiv), līdz šim Kijeva, ar lēmumu Kijiva;

Харків (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kharkiv), līdz šim Harkova, ar lēmumu Harkiva;

Львів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Lviv), līdz šim Ļvova, ar lēmumu Ļviva. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

Jāpiebilst, ka izmaiņas vietvārdu atveidē allaž rūpīgi pārdomājamas, jo bieži nosaukumi vienā un tajā pašā formā pazīstami jau gadu simtiem un dažādi atveides varianti var radīt mulsumu un jukas. Ukrainas vietvārdu atveidē precizējumi aktualizēti, tuvinot atveidi ukraiņu valodas izrunai, kā arī ņemta vērā Ukrainas vēstniecības un sabiedrības iesaiste.

Tradicionālās atveides formas ir atļauts lietot, ja tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.