Language consultations: electronic database

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs', piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā, kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai', piemēram, Jānis ir koruptants.

Korumpēt nozīmē 'savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā', piemēram, Jānis ir korumpēts mērs, arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.

Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītu personu, darināms atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tas ir koruptants.

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Viens no šalles tulkojuma variantiem varētu būt bezgalu šalle.

Atbildot uz šo jautājumu, Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs I. Krieviņš dalījās pārdomās, paužot tās kā personisku, nevis attiecīgās apakškomisijas viedokli.
„Kārtējos modes parādību apzīmējumus (kāds ir arī tube scarf un citi šīs šalles apzīmējumi: infinity scarf, eternity scarf, loop scarf, circle scarf utt.) nevajadzētu pakļaut pārsteidzīgai terminoloģizācijai latviešu valodā kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par avotvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu (vai vārdkopu). Tamlīdzīgu modes preču komerciālo nosaukumu latviskošana lielākoties ir tulkošanas problēma. Atšķirībā no tradicionālajām taisnstūra šallēm šīm šallēm piemīt gredzensloksnes (vai reizēm arī dobgredzenauta) izskata kopīgā pazīme, jo to sagatavju gali ir sašūti, saadīti, satamborēti vai arī citādi savienoti (piemēram, vienkārši šalles galus sasienot). Tādēļ galvai pārmaucamo kaklautu vispārinošai apzīmēšanai patiešām varētu izraudzīties vārdkopu bezgalu šalle (nevis bezgala, kā dzirdēts lietojam), tā uzsverot izstrādājuma raksturīgāko prečskata tehnisko pazīmi. Latviskojumā, protams, zūd avotvalodas infinity scarf metaforiskā konotācija par šo šaļļu valkāšanas veidu nebeidzamo variējamību. Internetā ir sastopami arī citi, bet neveiklāki un pārprotami latviskojumi: cauruļveida šalle (arī barbarisms truba), tuneļšalle, riņķšallīte, apļveida šalle.”
Var piekrist I. Krieviņa viedoklim par nosaukumu bezgalu šalle, taču tieši šaļļu pārdevēji un nēsātāji ikdienas saziņā apliecinās, kurš no variantiem turpmāk tiks izmantots valodas praksē.