Language consultations: electronic database
Questions
Karafu vai karafju?
Question
Karafu vai karafju?
Answer
Daudzskaitļa ģenitīvā ir iespējami paralēlvarianti – karafu un karafju.
Linguistic sectors
Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?
Question
Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?
Answer
„Guļošos policistus” ieteicams saukt par ceļa ātrumvaļņiem.
Šāds apzīmējums lietots „Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību tīmekļvietnēs un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.), un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā. Publiskajā saziņā „guļošos policistus” sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem.
Šāds apzīmējums lietots „Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību tīmekļvietnēs un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.), un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā. Publiskajā saziņā „guļošos policistus” sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem.
Sources
- Ceļu satiksmes noteikumi, 26.1. Brīdinājuma zīmes.
- Ceļu satiksmes drošības direkcija
- Latvijas Valsts ceļi
Linguistic sectors
Sāremā vai Sāmsala?
Question
Sāremā vai Sāmsala?
Answer
Salas nosaukums rakstāms Sāremā.
Igauņu valodā rakstītais salas nosaukums Saaremaa saskaņā ar igauņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveidojams Sāremā. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1) vārds saistīts ar nosaukumu somi (suõmi), uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta; 2) vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa ‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad *sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā.
Sources
- Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 152. lpp.
Linguistic sectors
Kāda ir sieviešu dzimte vārdam klauns?
Question
Kāda ir sieviešu dzimte vārdam klauns?
Answer
Atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir klaune.
Linguistic sectors
Kā pareizi izrunāt Monako – ˙Monako vai Mo˙nako?
Question
Kā pareizi izrunāt Monako – ˙Monako vai Mo˙nako?
Answer
Vārdā Monako iespējami divi izrunas varianti: ˙Monako (ar pirmās zilbes uzsvaru atbilstoši uzsvara lietojumam latviešu valodā) vai Mo˙nako (ar otrās zilbes uzsvaru atbilstoši uzsvara lietojumam oriģinālvalodā).
I. Freimane norāda: „Latviešu valodā pēc tradīcijas svešus īpašvārdus drīkst izrunāt ar pirmās zilbes uzsvaru neatkarīgi no uzsvara oriģinālvalodā. Ir atļauts paturēt arī oriģinālvalodas uzsvaru, tādā gadījumā šis uzsvars ir jāzina, turklāt tas jāsaglabā visos locījumos. Jāņem vērā, ka valodas lietotājam uzsvara lietošanā jābūt konsekventam – vienā un tajā pašā sarunā, lekcijā u. tml. nedrīkst izmantot atšķirīgus uzsvara atveides principus.” Arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” noradīts, ka iespējami divi izrunas paralēlvarianti – pirmās zilbes uzsvars un oriģinālvalodas uzsvars.
I. Freimane norāda: „Latviešu valodā pēc tradīcijas svešus īpašvārdus drīkst izrunāt ar pirmās zilbes uzsvaru neatkarīgi no uzsvara oriģinālvalodā. Ir atļauts paturēt arī oriģinālvalodas uzsvaru, tādā gadījumā šis uzsvars ir jāzina, turklāt tas jāsaglabā visos locījumos. Jāņem vērā, ka valodas lietotājam uzsvara lietošanā jābūt konsekventam – vienā un tajā pašā sarunā, lekcijā u. tml. nedrīkst izmantot atšķirīgus uzsvara atveides principus.” Arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” noradīts, ka iespējami divi izrunas paralēlvarianti – pirmās zilbes uzsvars un oriģinālvalodas uzsvars.
Sources
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.
Linguistic sectors
