Language consultations: electronic database

Pareizi ir: šogad Latvijā padevusies laba graudu, tostarp kviešu, raža.

Paskaidrojumā aiz vārda tostarp parasti nav liekams komats.
Minētajā teikumā tostarp kviešu ir paskaidrojošs iespraudums, kas no abām pusēm atdalāms ar komatiem. Šādiem iespraudumiem ir ievadītājvārdi vai vārdu savienojumi: īpaši, parasti, pareizāk sakot, piemēram u.c.
Tādus ievadītājvārdus kā iespējams, piemēram, proti atdala ar komatu no paskaidrojuma. Tātad tie teikumā atdalāmi no abām pusēm: šorīt, iespējams, ap pieciem, sākās vētra; šodien gaidāmi nokrišņi, proti, lietus un sniegs.
Savukārt tādus vārdus kā īpaši, parasti, tostarp no paskaidrojuma ar komatu neatdala. Tātad komats liekams tikai pirms šiem vārdiem: brīvdienās, īpaši sestdienās un svētku dienās, mēs labprāt ejam pastaigāties; veikalos, parasti pie marinējumiem, atrodamas arī garšvielas.

Valodas praksē nereti acīmredzot no pārējā teikuma atdala ar komatiem līdzīgi iespraudumiem. Tomēr Aina Blinkena minējusi, ka „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.

Šis gadījums interpunkcijas praksē ir problemātisks.

Tāpat kā kopā ar pievienotajiem vārdiem veido t. s. pielīdzinājumu. „Atkarā no izsakāmā satura niansēm šādus pielīdzinājumus atdala vai neatdala ar pieturzīmēm. [..] Ja šis pielīdzinājums tiek intonatīvi atdalīts no pārējiem teikuma vārdiem un dots blakus kā piebildums, to atdala ar pieturzīmēm no abām pusēm. Ūdeņi, tāpat kā cilvēka seja, rāda gan priekus, gan bēdas (M. Birze). Ja šāds pielīdzinājums var būt jēdzieniski (un arī intonatīvi) ar pamatjēdzienu saistīts ļoti cieši – kā veida apstāklis, tad to ar komatiem neatdala. Zeme tāpat kā citas planētas augusi, atsevišķiem gabaliem salīpot. Nereti pieturzīmes pielīdzinājuma atdalīšanai atkarā no satura niansēm var būt fakultatīvas.”

Vārds vēlams atdalāms no abām pusēm ar komatiem.

A. Blinkena norāda: „Ar komatiem atdala iespraudumus, kas izteikti ar darbības vārdu divdabja formā, piemēram, cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms, kā arī šo vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem kā, cik vai citiem vārdiem.”
Tā kā vārds vēlams ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis un pauž runātāja attieksmi, tas atdalāms ar komatiem.