Language consultations: electronic database

Teikumi, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu, nav stilistiski veiksmīgi.

Lai šādu konstrukciju novērstu, iespējami vairāki risinājumi:
1) jāatsakās no vārdiem vai palīgteikuma, kas ir starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
2) jālieto saskaņotais apzīmētājs;
3) jāpārveido vārdu kārtība teikumā;
4) teikums kā pārmērīgi garš jāsadala divos atsevišķos teikumos.
Tādējādi iepriekšminētie teikumi veiksmīgāki būtu šādi: Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa starpniecību viņš satika Morellē. Smotfa istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu. Viņš lasa kāda romāna anotāciju. Uz grāmatas vāka attēlota gandrīz kaila sieviete, kas guļ šūpuļtīklā ar garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu.

Labāk teikumu veidot šādi: Jānovērtē pamatskolēnu valodas prasme.

Teikumā Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme starp apzīmētāju skolēnu un apzīmējamo vārdu [valodas] prasme lietots apzīmētāja palīgteikums kuri mācās pamatskolā. Lai izveidotu stilistiski veiksmīgu teikumu, jāraugās, lai starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu netiktu lietoti citi vārdi, divdabja teicieni vai palīgteikumi. Šādas konstrukcijas izteiksmi padara ļoti smagnēju un tekstu – grūti uztveramu. Tāpat jāpalūko, vai teikumā nav liekvārdības: piemēram, skolēnus, kuri mācās pamatskolā, var nosaukt vienkārši par pamatskolēniem. Šādus teikumus vēlams pārveidot, piemēram:
nevis Aināra Bikšus izstādes Siguldā recenzija, bet recenzija par Aināra Bikšus izstādi Siguldā;
nevis audzēkņu, kuri mācās mūzikas skolā, koncerts, bet mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

Teikums Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums Mākslinieks allaž meklē veidu un apzīmētāja palīgteikums kā izpausties. Vārds kā ir apstākļa vārds, kas ievada apzīmētāja palīgteikumu. Valodas praksē interpunkcija teikumos ar kā nereti sagādā grūtības, jo kā piemīt dažādas funkcijas, kuras arī noteic pieturzīmju lietojumu.

Saiklis un parasti pieder pie iesprauduma.

R. Koluža norāda: „Ja iespraudumus, kam ir ievadītājvārdi (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt, arī, pat, parasti, retāk u. c., ievada un, bet, kā, tad šie vārdi pieder pie iesprauduma: daudzu puķu, un it īpaši rožu, smarža ir visiem tīkama. Nepareizi ir uzskatīt, ka šādā teikumā vārds rožu saistīts ar vārdu smarža, un komatu nelikt.”
Līdzīgi norāda arī A. Blinkena: „Ja ar (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt u. tml. ievadītus paskaidrojumus iepriekšējam vārdam piesaista ar saikļiem un, bet, tad arī šie saikļi pieder pie iesprauduma un viss iespraudums no pārējās teikuma daļas atdalāms ar pieturzīmēm no abām pusēm. Piemēram, Viņš ir nosvērts, atturīgs, pret kolēģiem, un īpaši Frenku, laipns.
Teikumā Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu pirms un liekams komats – Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību, un it īpaši tā 19. pantu.

Pareizi ir: šogad Latvijā padevusies laba graudu, tostarp kviešu, raža.

Paskaidrojumā aiz vārda tostarp parasti nav liekams komats.
Minētajā teikumā tostarp kviešu ir paskaidrojošs iespraudums, kas no abām pusēm atdalāms ar komatiem. Šādiem iespraudumiem ir ievadītājvārdi vai vārdu savienojumi: īpaši, parasti, pareizāk sakot, piemēram u.c.
Tādus ievadītājvārdus kā iespējams, piemēram, proti atdala ar komatu no paskaidrojuma. Tātad tie teikumā atdalāmi no abām pusēm: šorīt, iespējams, ap pieciem, sākās vētra; šodien gaidāmi nokrišņi, proti, lietus un sniegs.
Savukārt tādus vārdus kā īpaši, parasti, tostarp no paskaidrojuma ar komatu neatdala. Tātad komats liekams tikai pirms šiem vārdiem: brīvdienās, īpaši sestdienās un svētku dienās, mēs labprāt ejam pastaigāties; veikalos, parasti pie marinējumiem, atrodamas arī garšvielas.