Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds ļēpāt ir viens no snigt sinonīmiem.

Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.

Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.

Apvidvārds gurdzēt ir viens no gurkstēt sinonīmiem: sniegs gurdz.

Runājot par skaņu, kas rodas, kaut kam saskaroties, beržoties ar sniegu, vārdam gurkstēt atrodami vēl citi sinonīmi, piemēram, čirkstēt, džirkstēt, ņirkstēt, šņirkstēt.

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.