Vārds olīva ir ceturtās deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni -a. Piemēram, zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Vārds olīva ir ceturtās deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni -a. Piemēram, zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.
Pareizi ir rise.
Vārdam rise ir divas nozīmes: 1. ‘ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi’. Piemēram, platas, dziļi iedangātas rises; 2. ‘iegriezta svītra (priekšmetā)’. Piemēram, dekoratīva rise. Vārds pieder pie piektās deklinācijas, tāpēc daudzskaitļa ģenitīvā tam ir mija – rišu (rišu nospiedumi, nevis risu).
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 661. lpp.
Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
- Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.
Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis. Vārdi štrauss un strauss ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’).
Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.
Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
- Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.
