Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).

Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Nē, komatam pirms saikļa nav jābūt: Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus.

Saiklis vai arī nereti ir pāru saikļu sastāvdaļa: vai – vai arī; vai nu – vai arī. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus saista pāru saiklis, tad pirms šo saikļu otrās daļas allaž komats ir liekams: Vakaros Harijs vai nu skatās filmas, vai arī lasa romānus.

Teikumā Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus ir vienlīdzīgi teikuma locekļi skatās un lasa, kurus saista saiklis vai arī. Valodas praksē komats šādos gadījumos bieži sastopams droši vien tāpēc, ka vai arī ir ierasta pāru saikļa sastāvdaļa. Tomēr, līdzīgi kā gadījumos, kad vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi jeb, vai, un, komats pirms saikļa nav liekams: Brīvdienās es runāju pa telefonu vai arī sarakstos ar draugiem; Mēs varam skriet pa parku vai arī pa stadionu.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.