Valodas konsultācijas

Ko nozīmē salns zirgs?

Jautājums

Ko nozīmē salns zirgs?

Atbilde

Salns – ‘tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste’.

Runājot par zirgiem, latviešu valodā joprojām lieto senos un tradicionālos apzīmējumus: bērs, dābolains, salns.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 176. lpp.
Roze, A. Caur krāsu logu. Par krāsu nosaukumiem latviešu valodā. Zin. red. I. Jansone, O. Bušs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 125.–128. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Krāsu nosaukumi Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Šarm eš Šeiha vai Šarmelšeiha?

Jautājums

Šarm eš Šeiha vai Šarmelšeiha?

Atbilde

Ēģiptes vietvārds latviešu valodā rakstāms Šarm eš Šeiha saskaņā ar arābu īpašvārdu atveides noteikumiem.

Avoti

VVC LVEK 11.11.2015. sēdes protokola Nr. 46 4. §.

Lingvistiskās tēmas

Apdzīvoto vietu nosaukumi Citvalodu palīgvārdi Īpašvārdi

Šķērna vai šķērma dūša?

Jautājums

Šķērna vai šķērma dūša?

Atbilde

Pareizi ir šķērma dūša.

Šķērms – 1. ‘tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies’; 2. sar. ‘nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)’; 3. sar. ‘nelaipns, skarbs, īgns’.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Sarunvaloda

Kā pareizi izrunāt vārdu medūza – ar šauro vai plato patskani e?

Jautājums

Kā pareizi izrunāt vārdu medūza – ar šauro vai plato patskani e?

Atbilde

Vārds medūza izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Avoti

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 446. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Internacionālismi

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Jautājums

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Atbilde

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 333.–335., 363. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 56., 57. lpp.
K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca. 3. sējums. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (22.–35. burtn., 1927–1929). Rīga : Kultūras fonds, 1929, 974. lpp.
Mīlenbahs. K. K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca.. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (11.–21. burtn., 1925–1927). Rīga : Kultūras fonds, 1927, 625. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Literārās sarunvalodas stils

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze