Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu valodā var lietot vārdkopu Ekspedēšanas nodaļa, tomēr ieteicamāka ir vārdkopa Sūtījumu nodaļa.

Vārds ekspedēšanas atvasināts no vārda ekspedēt. Ekspedēt (lat. expedire ‘nosūtīt’) – ‘nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.)’. Savukārt darbinieki, kas veic ekspedēšanu, ir ekspeditori.

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram vārdam ir nozīmes nianses.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

Pareizi ir aizslietnis.

Vārds širmis ir ģermāņu cilmes barbarisms, kura vietā latviešu literārajā valodā kāda priekšmeta norobežošanai vai aizklāšanai ir lietojams vārds aizslietnis.

Pareizi ir abi vārdi, tikai tiem ir raksturīgas nelielas nozīmes nianses.

Zālājs – ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’. Piemēram, dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji; (lauks.) – ‘kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’ Zāliens – ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’.Piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.