Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Spāņu valodā rakstīto piparu jalapeño [xalaˈpeɲo] nosaukums latviešu valodā rakstāms halapenjo – atbilstoši izrunai spāņu valodā un saskaņā ar svešvārdu atveides principiem latviešu valodā (sal., piemēram, franču croissant [kʁwasɑ̃ ] – kruasāns).

Vārda būvniecība pamatā ir sakne būv-, kas aizgūta no viduslejasvācu valodas vārda buwen ar nozīmi ‘celt’ 17. gadsimta beigās. 18. gadsimta vārdnīcās šīs saknes vārdi jau sastopami. Piemēram, J. Langes un G. F. Stendera vārdnīcās no jauna reģistrēti tādi vārdi kā buhmannis, buhmeisteris. Kopš 18. gadsimta latviešu terminoloģijā vārdi, kuru pamatā ir ģermānisms buwen, paralēli latviskās cilmes vārdam celt izmantoti plaši.

Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcā” (1872) sastopami šādi vārdi, kuros ir sakne būv-: строить – buhweht, zelt – bauen; строение, стройка – buhweschana, buhwe – Bau; строитель – buhwetajs, zehlejs – Erbauer; строительный мастер – buhwmeisters – Baumeister; плотникъ – buhwneeks, namdaris, buhwmeisters, remess – Zimmermann.

Kā redzams, šajā vārdnīcā ir dažādi atvasinājumi, kuru pamatā ir vārds būvēt, bet procesa vai nozares nosaukums būvniecība tajā nav fiksēts. Atbilstošais (ar piedēkli -niek- darinātais) darītājvārds būvnieks lietots namdara nozīmē.

20. gadsimta 20. gados „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922), kuru izstrādājusi Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija (1919–1921), un citos 20. gadsimta 20.–30. gadu avotos šis termins ir lietots mūsdienu lietojumam līdzīgā nozīmē.

Tātad, visticamāk, par termina būvniecība rašanās laiku var uzskatīt 20. gadsimta sākumu.

Aizguvumi latviešu valodā tiek fonētiski atveidoti atbilstoši vārda izrunai avotvalodā. Taču, ja vārda pamatā ir klasisko valodu (latīņu un grieķu) izcelsmes vārdi, tad uz jautājumu nav tik vienkārši atbildēt.

Ja vārda pamatā ir latīņu un grieķu izcelsmes vārdi, aizgūstot latviešu valodā, tradicionāli tos bieži vien fonētiski atveido atbilstoši izrunai latīņu vai grieķu valodā, īpaši tad, ja valodā jau ir citi aizguvumi, kuros ir šīs vārddaļas (ja vārdu scientology atveidotu atbilstoši izrunai angļu valodā, vārda otra daļa būtu jāatveido -lodžija). Piemēram, no franču valodas vārda accélération (latīņu val. acceleratio ‘paātrināšana’) aizgūtais vārds latviešu valodā ir akcelerācija, nevis akselerācija, no angļu valodas aizgūtais termins sequencing latviešu valodā ir sekvencēšana, nevis sekvensēšana.

Nav vēlams, ja vienas saknes vārdi valodā lietoti atšķirīgi, piemēram, akcelerācija un akselerators. Lai gan valodas praksē šādi gadījumi ir, piemēram, akselerators/akcelerators, akselogrāfs, akselometrs, akcelerometrs, tomēr tādējādi nav skaidrs, kā kurā gadījumā vārds rakstāms.

Aizguvuma varianta ienākšanu valodā var ietekmēt arī dominējošās starpniekvalodas, piemēram, agrāk vācu un krievu valoda, mūsdienās – angļu valoda.

Vārdnīcās angļu scientology (latīņu val. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + grieķu val. logos ‘jēdziens, mācība’) atbilstošais latviešu valodas vārds ir norādīts scientoloģija. Valodas praksē sastopams arī šī termina lietojums atbilstoši vārda pirmās daļas izrunai angļu valodā – saentoloģija un saientoloģija, taču šāds lietojums normatīvos latviešu valodas avotos nav apstiprināts.

Šajos atvasinājumos lietots piedēklis -niek-, kas funkcionē derivatīvajos formantos [vārda daļās, ko izmanto vārddarināšanā] -nieks un -niece, piemēram, darbinieks, ērģelniece, rakstniece, talcinieks. „Mūsdienu valodā vērojamas divas tendences – derivatīvais formants tiek pievienots motivētājcelmam vai nu tiešā veidā, vai arī vārddarināšanas celma un formanta sadurā tiek lietots interfikss*.” (Vulāne 2013, 238)
Vārdnīcās atrodam atvasinājumus gan ar interfiksu, gan bez tā:
bruņnieks / bruņenieks / bruņinieks (literārā forma),
laivnieks / laivenieks / laivinieks (literārā forma),
rīdznieks / rīdzenieks / rīdzinieks (literārā forma).
Šāds interfiksa lietojums, iespējams, skaidrojams ar izrunas ērtumu un labskanību, tāpat tas varētu būt saistāms ar iepriekšējā patskaņa dabu. (Vulāne 1997, 289)
Atvasinājumi ar -enieks rakstu valodā sastopami jau kopš 16. gadsimta. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šīs izskaņas variants bijis izplatīts tanīs Kurzemes un Vidzemes izloksnēs, uz kuru pamata veidojās rakstu valoda, kā arī to latviešu vidū, kuri dzīvoja Rīgā. Vēlāk, 18. gadsimtā, izskaņas -inieks lietojums paplašinās un nostiprinās 19. gadsimta tekstos. Mūsdienās atvasinājumi ar -enieks sastopami retumis: dažos apdzīvoto vietu iedzīvotāju nosaukumos (bikstenieki, nīcenieki), uzvārdos (Bruņenieks, Laivenieks), arī dažos personu nosaukumos (bitenieks). (Baltiņa 1984, 134–139; Frīdenberga 2016, 132–143) Darinājumi nostiprinājušies dažādās formās: gan ar interfiksu (bundzinieks, veiksminieks), gan bez tā (avīžnieks, domnieks).
Latviešu literārajā valodā lietojami paralēlvarianti: mājinieks un mājnieks. Atvasinājums mājenieks mūsdienās uzskatāms par apvidvārdu.

* Interfikss ir morfēma, kurai nav savas patstāvīgas derivatīvas vai formveidošanas nozīmes un kuru izmanto citu morfēmu savienošanai. Interfikss parasti novērš neērtas skaņu kopas morfēmu sadurā, piemēram, galv-(as)-seg-a, nak-(sn)-iņ-a, nam-(a)+māt-e, rau-(st)-ī-t.

Naratīvs atkarībā no konteksta var būt vēstījums, stāstījums, arī ziņas, nostāja, informācija, apskats, propaganda.

Vārda naratīvs pamatā ir viduslaiku latīņu valodas vārds narrativus ar nozīmi ‘vēstījošs’, un tas tiek lietots ar nozīmi ‘stāstījums, vēstījums’. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs naratīvs ir bieži lietots termins, tiesa, piemēram, promocijas darbā „Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” Jānis Ozoliņš naratīva jēdziena vietā iesaka lietot latvisko stāstījums.

Vispārlietojamā nozīmē ar svešvārdu naratīvs apzīmē vēstījumu par kaut ko, piemēram, Nacionālajā korpusu kolekcijā ir dažādi piemēri:

Latviešu kultūras naratīvi kopš 19. gadsimta uzsver latviešu piederību laukiem un zemniecībai un atkārto domu, ka latvietība ir saistīta ar zemi un zemes darbiem. (LVK2022)

Tāpēc telpa, kuru piedāvā māksla, ir ļoti svarīga telpa kritikai un izvērtēšanai, kas ir nozīmīgi tādas pasaules kontekstā, kura ar katru dienu arvien vairāk tiek polarizēta, kad naratīvi, kurus rada politiķi un mediji, bieži vien uzstāj, ka lietas ir vai nu melnas, vai baltas. (Tīmeklis2020)

Pēdējos gados vārda naratīvs lietojums vērsies plašumā, vietumis, šķiet, tas nomainījis vārdu diskurss, kas bijis populārāks pirms kādiem 10 gadiem. Bieži lietots ir vārdu savienojums Kremļa naratīvs, proti, vēstījums, kuru plašākai sabiedrībai nodod Krievijas valdība, Krievijas īstenotā propaganda plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Nacionālajā korpusu kolekcijā atrodami vairāki desmiti piemēru no ziņu portāliem:

Līdz kodoltriecienam Krievijas karā pret Ukrainu vēl tāls ceļš ejams, jo Krievijai ir vēl daudz neizmantotu ekonomisko sviru, ko likt lietā pret Rietumiem, uzskata Rajevs. Pamiers iekļaujas Kremļa naratīvā, ka Krievijas armijas mērķis ir „sakārtot Ukrainu”. Pamieru tā pasniegtu kā savu „labo gribu”, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem, papildina Rajevs. (Ziņas)

„Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju pamatpiedāvājuma kanālu paketē,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. (Ziņas)

Valodā mēdz ienākt modes svešvārdi, kuru izmantojums ir biežs, taču nozīme aizvien vairāk izplūst, jo ar šo vārdu izlīdzas, lai nemeklētu konkrētākus, precīzākus pašu valodas vārdus vai kādus citus ierastākus svešvārdus. Ar naratīvu apzīmē vēstījumu, stāstījumu, arī ziņas, nostāju, informāciju, apskatu, propagandu.