Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Aizguvumi latviešu valodā tiek fonētiski atveidoti atbilstoši vārda izrunai avotvalodā. Taču, ja vārda pamatā ir klasisko valodu (latīņu un grieķu) izcelsmes vārdi, tad uz jautājumu nav tik vienkārši atbildēt.

Ja vārda pamatā ir latīņu un grieķu izcelsmes vārdi, aizgūstot latviešu valodā, tradicionāli tos bieži vien fonētiski atveido atbilstoši izrunai latīņu vai grieķu valodā, īpaši tad, ja valodā jau ir citi aizguvumi, kuros ir šīs vārddaļas (ja vārdu scientology atveidotu atbilstoši izrunai angļu valodā, vārda otra daļa būtu jāatveido -lodžija). Piemēram, no franču valodas vārda accélération (latīņu val. acceleratio ‘paātrināšana’) aizgūtais vārds latviešu valodā ir akcelerācija, nevis akselerācija, no angļu valodas aizgūtais termins sequencing latviešu valodā ir sekvencēšana, nevis sekvensēšana.

Nav vēlams, ja vienas saknes vārdi valodā lietoti atšķirīgi, piemēram, akcelerācija un akselerators. Lai gan valodas praksē šādi gadījumi ir, piemēram, akselerators/akcelerators, akselogrāfs, akselometrs, akcelerometrs, tomēr tādējādi nav skaidrs, kā kurā gadījumā vārds rakstāms.

Aizguvuma varianta ienākšanu valodā var ietekmēt arī dominējošās starpniekvalodas, piemēram, agrāk vācu un krievu valoda, mūsdienās – angļu valoda.

Vārdnīcās angļu scientology (latīņu val. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + grieķu val. logos ‘jēdziens, mācība’) atbilstošais latviešu valodas vārds ir norādīts scientoloģija. Valodas praksē sastopams arī šī termina lietojums atbilstoši vārda pirmās daļas izrunai angļu valodā – saentoloģija un saientoloģija, taču šāds lietojums normatīvos latviešu valodas avotos nav apstiprināts.

Īpašības vārdi ar izskaņām -āls, -ārs latviešu valodā ir aizguvumi. Aizgūtie adjektīvi ar izskaņu -āls/-a latviešu valodā ir izplatīti. Tie latviešu valodā visbiežāk ienākuši no vācu valodas vai ar krievu valodas kā starpniekvalodas palīdzību laikā, kad šīs valodas bija dominējošās kontaktvalodas, un ar šādu izskaņu valodā ir nostiprinājušies. Īpašības vārdi, kas beidzas ar izskaņu -āls/-a, izsaka kādu pazīmi, atbilstību kādam priekšmetam, attieksmi pret to vai ar to saistītu pazīmi, piemēram, bronhiāls, dokumentāls, industriāls, sufiksāls, verbāls, spektrāls.

Arī īpašības vārdiem ar izskaņu -ārs ir līdzīga nozīme. Ja vārds tiek aizgūts no jauna, latviešu valodā var lietot arī īpašības vārdu ar šādu izskaņu. Konkrētajā gadījumā latviešu valodā jau tiek lietots un ir nostiprinājies vārds ar izskaņu -āls (pulmonālā hipertensija, vācu val. pulmonale Hypertonie, Kardiale und pulmonale Kachexie).

Šāds lietojums norādīts arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”: pulmonāls – ‘saistīts ar plaušām, tām raksturīgs’, piemēram, pulmonālās artērijas vārstuļi.

Šīs augstākās izglītības mācību iestādes nosaukums ir vairākpakāpju nosaukums, jo akadēmija ir universitātes struktūrvienība. Šajā gadījumā ievērojami vairāki norādījumi.

1. Latvijas vai ārvalstu augstskolu triju un vairāku vārdu nosaukumos, ja tie sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, ar lielo sākumburtu rakstāms vienīgais vai pirmais vārds, kas seko ievadvārdam:
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte,
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija,
Rīgas Tehniskā universitāte.

2. Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu:
Ventspils Augstskola,
Lutera Akadēmija,
Viļņas Universitāte.
Konkrētais princips ievērots arī šīs augstākās izglītības iestādes iepriekšējā nosaukuma Liepājas Universitāte rakstībā.

3. Šobrīd uz iestādi attiecas struktūrvienību nosaukumu rakstības princips: vairākpakāpju nosaukumos ar lielo sākumburtu rakstāms katras struktūrvienības nosaukums, proti, ar lielo sākumburtu rakstāms tikai struktūrvienības nosaukuma ievadītājvārds:
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola,
Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža,
Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas jūras akadēmija.

Tātad nosaukums rakstāms šādi:
Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija (vai RTU Liepājas akadēmija).

Piedēkļi -ē- un -o- ir plaši izmantoti darbības vārdu darināšanā. „Latviešu valodas gramatikā” piedēkļu raksturojumā teikts: „Visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais verbu [darbības vārdu] darināšanas līdzeklis ir -ē-. [..] [A]r piedēkli -ē- darināto darbības vārdu ir daudz vairāk nekā citu sufiksālo atvasinājumu. Raksturīgs arī tas, ka piedēklis -ē- ticis un tiek aktīvi izmantots, atvasinot vārdus gan no latviskas cilmes motivētājvārdiem, gan no aizguvumiem. Turklāt, attīstoties dažādu nozaru terminoloģijai, vērojama tendence pieaugt tieši citvalodu cilmes celmu motivācijai. Raksturīgs arī tas, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkoti verbi.” (Vulāne 2013, 290) Bieži lietoti tādi atvasinājumi kā dublēt (no franču doubler), ekscerpēt (no latīņu excerpere), fiksēt (no franču fixer). Tātad no vārda čips (angļu val. chip) iespējams atvasināt darbības vārdu čipēt.

Arī -o- ir viens no produktīvākajiem derivatīvajiem [atvasināšanas] piedēkļiem, un „lietvārda motivētie atvasinājumi izsaka nozīmi: izmantot darbības veikšanai ar motivētājvārdu nosaukto priekšmetu – slēpot, slidot, nūjot, kuģot, laivot, riteņot, plostot, naglot, virpot, algot”. (Vulāne 2013, 290) Ar laivu var laivot, ar naglu – naglot, tātad ar čipu iespējams čipot.

Abi atvasinājumi latviešu valodā ir iespējami. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA) ir ieteikusi lietot čipot, un šī varianta pārsvars ir arī Nacionālajā korpusu kolekcijā, savukārt Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija atbalstījusi paralēlformas. Tātad pieļaujams lietot gan čipēt, gan čipot.

Pamata skaitļa vārdi apzīmē abstraktus skaitļus, piemēram, viens, septiņi, divdesmit trīs, vai arī priekšmetu un dzīvu būtņu skaitu, piemēram, viens cilvēks, septiņi rūķīši, divdesmit trīs konfektes.
Kārtas skaitļa vārdi norāda secību, kādā priekšmeti vai dzīvas būtnes seko cits citam, tos skaitot, piemēram, pirmais cilvēks, septītais rūķītis, divdesmit trešā konfekte. Katram pamata skaitļa vārdam atbilst savs kārtas skaitļa vārds: viens – pirmais, septiņi – septītais, divdesmit trīs – divdesmit trešais.

Vārdi četri un ceturtais semantiski ir saistīti, tomēr tie nav uzskatāmi par viena vārda formām. Kārtas skaitļa vārds ceturtais ir atvasinājums no pamata skaitļa vārda četri.