Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi varianti: jāņabērni un jāņubērni. Dainās sastopamas arī vārdkopas Jāņa bērni, Jāņu bērni.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrots:
jāņabērni, arī jāņubērni – ‘līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus’, piemēram, sanācis liels pulks jāņabērnu; dzirdama jāņubērnu līgošana.

Arī dainās sastopami gan salikteņi jāņabērni, gan jāņubērni, gan vārdkopas Jāņu bērni; tāpat arī Jāņa māte un Jāņu māte u.tml. Sal.:
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni;
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Pareizi ir: man garšo šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
'konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u.tml. izejvielām', piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
'dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera', piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārds šerberts ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20.gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.

Atziema ir apvidvārds. Ar nozīmi ‘auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī; īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas’ tas fiksēts E. Ādamsona un E. Kagaines sagatavotajā „Vainižu izloksnes vārdnīcā”.

Dažkārt dažādu retāk zināmu jēdzienu un parādību raksturošanai tiek izmantoti apvidvārdi. Literārajā latviešu valodā apvidvārdi ir lietojami, turklāt reizēm tie arī iekļūst aktīvajā apritē.

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.