Valodas konsultācijas

Kāds ir latīniskais filoloģijas doktora saīsinājums?

Jautājums

Kāds ir latīniskais filoloģijas doktora saīsinājums?

Atbilde

Filoloģijas doktora saīsinājums ir Dr. philol.

Atbilstoši Latvijā kopš 1991. gada lietotajai sistēmai filoloģijas doktora nosaukumu latīņu valodā saīsina Dr. philol., savukārt filozofijas – Dr. phil. Daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, abos gadījumos raksta vienādi – Dr. phil. Vārda doktors saīsinājums vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu – Dr.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 28. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājumi

Kā pareizi būtu saukt ieslēgumus dzintarā?

Jautājums

Kā pareizi būtu saukt ieslēgumus dzintarā?

Atbilde

Ieslēgumus dzintarā sauc par iedzintarojumiem. Iedzintarojums – ‘organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā’. Piemēram, dzintara kulons ar iedzintarojumu – mazu kukainīti.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Leksika Formveidošana un vārddarināšana Vārddarināšana Vārdu darināšana ar piedēkli Vārdu darināšana ar priedēkli Vārda skaidrojums

Tikai klausoties, var sadzirdēt. Vai teikumā komats lietots pareizi?

Jautājums

Tikai klausoties, var sadzirdēt. Vai teikumā komats lietots pareizi?

Atbilde

Nē, teikumā komatam nav jābūt: Tikai klausoties var sadzirdēt.

Komats teikumā lietots, iespējams, uzskatot tikai klausoties par divdabja teicienu.
Divdabja teicienā līdzās divdabim ir arī vēl kāds patstāvīgs vārds, piemēram, Tikai uzmanīgi klausoties, var sadzirdēt. Vārds tikai savukārt ir palīgvārds, partikula, tāpēc divdabja teiciens teikumā neveidojas. Šādi piemēri sastopami it bieži:
Viņš aizgāja pat neatskatījies.
Es atbildēju pat neminstinādamās.
Formulēt sakāmo var tikai rakstot.

Avoti

Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 816.–819. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 205.–206. lpp.
Romane, A. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas un shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 98.–99. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Divbdabja teiciens Partikulas Vienkāršs teikums Divdabja teiciens

Vai monētas var nokalt?

Jautājums

Vai monētas var nokalt?

Atbilde

Monētas var nokalt.

Nokalt – 1. ‘kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt’;
2. ‘kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt’.
Kā redzams no vārdnīcas skaidrojuma, tātad monētas var arī nokalt.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 555. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārddarināšana Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Vārda skaidrojums

Kā pareizi latviešu valodā rakstīt franču filozofa Jacques Derrida personvārdus?

Jautājums

Kā pareizi latviešu valodā rakstīt franču filozofa Jacques Derrida personvārdus?

Atbilde

Pašlaik franču filozofa vārds un uzvārds tiek rakstīts Žaks Deridā.

Vecākajos avotos filozofa vārda un uzvārda atveidojums ir Žaks Derida (piemēram, „Latvijas padomju enciklopēdijā”), taču patlaban atveides norma ir mainījusies un filozofs latviešu valodā pazīstams kā Žaks Deridā. Tā arī norādīts, piemēram, „Ideju vārdnīcā”, portālā „Letonika.lv”.

Avoti

Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 207. lpp.
Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 105. lpp.
Citvalodu personvārdu atveides vārdnīca. Franču personvārdi: Derrida

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Līdzskaņi Līdzskaņi Patskaņi Priekšvārds un uzvārds Priekšvārds un uzvārds Īpašvārdi Kopdzimtes vārdi Nelokāmi vārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze