Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Force majeure – ‘ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.’

Juridiskajā praksē force majeure jēdziens nav stingri formulēts, tie varētu būt: kari, revolūcijas, streiki, zemestrīces u. c.; tomēr par force majeure nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi.
LZA Terminoloģijas portālā šim terminam ir piedāvāti latviski ekvivalenti: nepārvarama/nepārvaramā vara vai nepārvarami apstākļi.

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Ieteicams ir vārdu savienojums darba kārtība.

Leksikogrāfiskajos avotos nav minēts salikteņa darbakārtība lietojums (lai gan ir darbalauks, darbabiedrs, darbaspējas), sastopams tikai vārdu savienojums darba kārtība – tātad precīzāks būtu rakstījums sanāksmes darba kārtība. Nozīme, ja raksta darbakārtība kā salikteni un darba kārtība kā vārdu savienojumu, nemainās.

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.