Valodas konsultācijas

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Jautājums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Atbilde

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Lingvistiskās tēmas

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Jautājums

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Atbilde

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai vārdus arī, tikai, vienīgi iekļauj divdabja teicienā?

Jautājums

Vai vārdus arī, tikai, vienīgi iekļauj divdabja teicienā?

Atbilde

Parasti partikulas arī, tikai, vienīgi iekļauj divdabja teicienā.

„Ja divdabja teiciena priekšā ir partikulas arī, jau, pat, tikai, vienīgi, tās parasti tiek savrupinātas kopā ar divdabja teicienu respektīvi absolūtā datīva teicienu. Kažoku velk, tikai salam iestājoties.”
Daži piemēri: Šaurā gaitenī divi pretimnācēji var izšķirties, tikai nostājoties sāniski. Tikai paklausot viņa padomam, Zemgalei izdevās pārtraukt ordeņa postīgo iebrukumu un noslēgt mieru. Arī Raiņa kapa pieminekli veidojot, viņš nav gribējis radīt reālu dzejnieka tēlu. Vienīgi pakārtojot sevi sabiedrības ideāliem un mērķiem, dzejnieks rod īsto saturu savai dzīvei un daiļradei. Lūst vētrā vientuļais koks, pat pie zemes krizdams, tas nedzird sava kritiena atbalsu.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 279. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Ierobežojuma partikulas Pastiprinājuma partikulas Divdabja teiciens Divbdabja teiciens

Šlepe, trēns vai velce?

Jautājums

Šlepe, trēns vai velce?

Atbilde

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Ģermānismi Sarunvaloda

Balsstiesības, balsstiesīgs vai balstiesības, balstiesīgs?

Jautājums

Balsstiesības, balsstiesīgs vai balstiesības, balstiesīgs?

Atbilde

Pareizi ir balsstiesības un balsstiesīgs – tātad rakstība ar diviem līdzskaņiem s.

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 118. lpp.
Ahero, A. Salikteņu pazīmes un rakstība [fonētiskā, semantiskā, sintaktiskā, vārddarināšanas pazīme]. Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rakstu krājums. 15. laidiens. Sast. T. Porīte. Rīga : Liesma, 1979, 170. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Salikteņi Salikteņi Līdzskaņu dubultojums Salikteņi Sestā deklinācija Ģenitīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze